Diskusijas mērķis ir izvērst sarunu par to, kāpēc resursi ir jāizmanto racionāli, kā samazināt vienreizlietojamu priekšmetu apriti, atkritumu un piesārņojuma rašanos ikdienā.
Sarunas fokusā būs šobrīd tik aktuālās tēmas kā aprites ekonomika, atkritumu daudzuma samazināšana un vienreizlietojamās plastmasas aprites ierobežošana. Vērtēsim Latvijas plānošanas dokumentu saturu un ambīcijas pārejai uz aprites ekonomiku, tiekšanos uz Eiropas Savienības noteikto klimata un aprites ekonomikas mērķu sasniegšanu un ilgtspējīgāku saimniekošanu kopumā.
Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi līdzdarboties? Iedrošinot katram pašam ikdienā darīt vairāk, aplūkosim aprites uzņēmējdarbības piemērus un sniegsim ikdienā noderīgus padomus par resursu apsaimniekošanu un arīdzan – piesārņojuma neradīšanu.
Diskusijā piedalīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra, biedrības “Zaļā brīvība” un universālveikala “Stockmann” pārstāvji. Sarunu kultūras un sociālā antropoloģe Maija Krastiņa.
Atgādinām, ka visi pasākumi ES mājā ir bezmaksas. Vietu skaits diskusijā ir ierobežots, tāpēc aicinām interesentus pieteikties iepriekš:
https://forms.gle/buci3fmL3hSRyMLB7.
Diskusijas par ilgstspējas tēmām ES māja janvārī, februārī, martā un aprīlī rīko sadarbībā ar biedrību Zero Waste Latvija un Pasaules Dabas Fondu.
Eiropieši uzskata, ka cīņai pret klimata pārmaiņām ir jābūt vienai no prioritārajām Eiropas Parlamenta (EP) darba jomām. 2019. gada oktobrī veiktā EP Eirobarometra dati liecina, ka Latvijā vides un klimata pārmaiņu jautājumus par svarīgāko EP darba prioritāti uzskata 15% aptaujāto pilsoņu, bet ES kopumā tos par būtiskākajiem uzskata 32%. Vairāk par Eirobarametra aptauju: http://bit.ly/EP-Klimats
2019. gada novembrī EP pasludināja ārkārtas stāvokli vides un klimata pārmaiņu jomā, norādot, ka Eiropas Savienībai ir jāapņemas siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2050. gadam samazināt līdz nullei. EP ir arī apstiprinājis vienreizlietojamās plastmasas aizliegumu pēc 2021. gada, nosakot, ka ES valstīs jāpārtrauc vienreizlietojamo galda piederumu, salmiņu, vates kociņu tirdzniecība. Līdz 2029. gadam otrreizējai pārstrādei jāsavāc 90% plastmasas pudeļu. Vairāk par EP rezolūciju: http://bit.ly/KlimataRezolucija.
Eiropas Savienības mērķis līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu ir mūslaiku lielākais izaicinājums un arī izdevība. Lai šo mērķi sasniegtu, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar Eiropas zaļo kursu — vērienīgu pasākumu kopumu, kura nolūks ir dot ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem iespēju gūt labumu no pārejas uz ilgtspējīgu zaļo ekonomiku.
