Fokusgrupas astoņās Latvijas pilsētās un interneta aptauja, kuru aizpildīja 430 respondenti vairāk nekā 20 skolās, ļāva krievvalodīgo jauniešu auditoriju sadalīt četros segmentos. Tā sešus procentus no jauniešiem varētu dēvēt par eko aktīvistiem – tie ir sabiedriski aktīvi, pārsvarā vecāko klašu skolēni, kuri ir kritiski domājoši, izprot likumsakarības, ir labi informēti par vides jautājumiem un iesaistās dažādos ar vidi saistītos projektos. Nākamā grupa – 26% ir zaļā dzīvesveida atbalstītāji. Tie ir jaunieši, kuri arī ir pietiekami labi informēti, taču atturīgāki aktivitātēs, vairāk orientēti uz zaļā dzīvesveida praktiskajiem aspektiem un šī dzīvesveida mēraukla ir “zero waste” pieeja ikdienai. 45% no jauniešiem ir definējami kā tīrības piekritēji – viņu vides un dabas jautājumu dienaskārtībā ir viens, galvenais jautājums – atkritumi. Šo grupu visvairāk uztrauc atkritumi dabā, vizuālais piesārņojums, un par to viņi ir gatavi cīnieties, aizrādīt piesārņotājiem, taču kopumā savu rīcību mainīs tikai tiktāl, kamēr tas neprasa piepūli. Savukārt 23% jauniešu var dēvēt par skeptiķiem – šī auditorijas daļa ir pietiekami zinoša, taču nevēlas iesaistīties vai mainīt savu rīcību, dabas un vides jautājumi tiem īpaši nerūp un tiem raksturīgs mazāk aktīvs dzīves ritms kopumā.
Kādas ir rīcības, kas, jauniešuprāt, raksturo videi draudzīgu dzīvesveidu? Fokusgrupu aptaujās tiek minēta plastmasas salmiņu un vāciņu, kā arī maisiņu nelietošana, atkritumu šķirošana, vecā apģērba nodošana savākšanas punktos, iepirkšanās second-hand veikalos. Tajā pašā laikā jaunieši atzīst, ka viņiem patēriņš ir ļoti svarīgs, un atteikšanās no jauna apģērba, kosmētikas būtu ļoti grūta. Tāpat jaunieši, it sevišķi tie, kas dzīvo ārpus Rīgas, norāda, ka “zero waste” dzīvesveids viņu ikdienā tiek uzskatīts par dīvainību, un tas arī viņus kavē, piemēram, doties uz veikalu ar saviem maisiņiem.
Interneta aptaujā, kas tika veikta vairāk nekā 20 skolās, 27% aptaujāto norādīja, ka regulāri interesējas par vides jautājumiem, 28% atzina, ka ne visai interesējas, pietiek ar skolā sniegto informāciju, 38% norādīja, ka laiku pa laikam redz ar šo tēmu saistītus ziņu virsrakstus, bet vides jautājumi vispār neinteresēja 6,5% aptaujāto. 68% no aptaujātajiem norādīja, ka labprāt uzzinātu vairāk par vides jautājumiem.
Par aktuālāko vides jautājumu jaunieši no krievvalodīgajām skolām uzskata atkritumu daudzumu (69%), gaisa piesārņojumu (49%), klimata pārmaiņas (48%), kā arī ūdens kvalitāti Latvijas ūdenstilpēs (30%) un apdraudēto sugu izzušanu Latvijā (29%). Uz jautājumu – kuras dabas vērtības visvairāk gribētos saglabāt – lielākā daļa norāda, ka tie ir meži un pļavas (44%). Latvijas vides stāvokli kopumā lielākā daļa – 53% novērtē kā labu, bet 39% kā viduvēju. Tomēr, domājot par nākotni, lielākā daļa aptaujāto norāda, ka Latvijas vides stāvoklis pasliktinās, un šeit pesimismu pauž gan eko aktīvisti, gan zaļā dzīvesveida atbalstītāji un tīrības piekritēji.
Runājot par videi draudzīgām rīcībām, visus segmentus vieno atkritumu tēma. Atkritumu izmešanu tam paredzētajās vietās kā savu videi draudzīgo rīcību min 75,5% aptaujāto, 57% norāda, ka atkārtoti izmanto pudeles, maisiņus, burciņas, 40% ir pret dabīgās kažokādas izmantošanu un produktu testēšanu uz dzīvniekiem, 38% norāda, ka atdod nevajadzīgās mantas labdarībai un 31% samazina plastmasas izstrādājumu izmantošanu.
Tajā pašā laikā tikai 27% jauniešu atzīst, ka šķiro atkritumus, 12% iegādājas ekoproduktus, un tikai 3,7% aptaujāto ir dalībnieks kādā vides organizācijā un iesaistās pasākumos.
Kopumā videi draudzīgu rīcību īstenošanā liela nozīme ir vecāku un ģimenes nostājai, un tieši eko aktīvisti vides jautājumu dēļ ir saskārušies ar nesaskaņām ar vecākiem un radiniekiem.
Lai arī šobrīd krievvalodīgie jaunieši nav īpaši aktīvi iesaistījušies vides organizācijās, projektos un pasākumos, visi segmenti, izņemot skeptiķus, ir gatavi iesaistīties – piedalīties talkās biežāk nekā reizi gadā, parakstīt petīcijas, dalīties ar ziņām sociālajos tīklos, un 21% aptaujāto būtu gatavi kļūt par kādas organizācijas biedru vai brīvprātīgo.
“Pētījuma rezultāti norāda, ka šobrīd jaunieši krievvalodīgajās skolās informāciju par vides jautājumiem iegūst skolā un interneta medijos, savukārt rīcības nozīmīgi ietekmē ģimene, kā arī vienaudžu kopējā attieksme pret patēriņu kā būtisku jauniešu dzīvesveida daļu. Tajā pašā laikā pētījums norāda, ka vides jautājumiem ir potenciāls kļūt par bāzi sabiedrības, sevišķi jauniešu integrācijai un vienotībai,” atzīst Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.
Pētījuma rezultāti ir pieejami šeit: https://ldf.lv/sites/default/files/ldf_ru_projekts_izpete.pdf
Komunikācijas ieteikumi ir pieejami šeit: https://ldf.lv/sites/default/files/ldf_ru_projekts_rekomendacijas.pdf
Mērķauditorijas izpēte un komunikācijas stratēģijas izstrāde notika sadarbībā ar Pattern Consulting.
Projekta īstenošanu atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.
