Pārskatā atzīmēts, ka 2019.gadā ekonomikas kāpums Latvijā kļuva mērenāks, tomēr tas joprojām ir bijis viens no straujākajiem Eiropas Savienībā (ES). Gada deviņos mēnešos iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 2,5%. Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, norises finanšu sektorā u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs). Var sagaidīt, ka augstāk minētie globālie faktori ietekmēs Latvijas izaugsmi arī 2020. gadā, kas negatīvi ietekmēs Latvijas eksporta iespējas. Vienlaikus sagaidāms, ka saglabāsies pozitīvas tendences uz iekšējo pieprasījumu orientētajās nozarēs. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2019. gadā ekonomika pieaugs par 2,5% un līdzīgā tempā arī 2020. gadā.
Iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte ir sasniegusi līdz šim augstāko līmeni un pašlaik atrodas tuvu savam potenciālam, līdz ar to turpmāki uzlabojumi iespējami tikai mazinot strukturālās neatbilstības – darba tirgus reģionālās atšķirības, prasmju pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības.
Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai, kopš 2010. gada beigām ir atsācies atalgojuma pieaugums. Darba algu pieaugums pēdējo četru gadu laikā saglabājies virs 5% gadā. 2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 8,3 %, sasniedzot 1 091 eiro par pilnas slodzes darbu. Sagaidāms, ka spēcīgs spiediens no pieprasījuma puses darba tirgū saglabāsies arī turpmāk. Vienlaikus darba tirgu turpinās ietekmēt negatīvās demogrāfijas tendences, kā arī darba tirgus reģionālās atšķirībās.
Ekonomikas tālākā attīstība ir atkarīga no situācijas ārējā vidē un reformu gaitas. Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību.
“Lai veicinātu izaugsmi, Ekonomikas ministrija turpina ekonomikas konkurētspējas stiprināšanu, sniedzot uzņēmējiem atbalstu produktivitātes kāpināšanai un starptautiskās konkurētspējas palielināšanai. Sevišķi svarīgi tas ir, ņemot vērā, ka būtiski aug darbaspēka izmaksas, kas ir neizbēgami atvērta darba tirgus apstākļos. Ekonomikas ministrijas stratēģija paredz, ka Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocības pamatā tiek balstītas uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovācijām, mazākā mērā uz lētu darbaspēku un zemām resursu cenām.,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Pārskatā ir raksturota EM īstenotā politika uzņēmējdarbības vides, inovācijas un jaunās tehnoloģijas, produktīvo investīciju un eksporta veicināšanas jomās, kā arī enerģētikā, būvniecībā, mājokļu politikā, tūrismā, konkurences politikā, patērētāju tiesību aizsardzībā u.c.
Latvijas ekonomikas attīstības pārskats publicēts Ekonomikas ministrijas mājaslapā.
