DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
04. decembrī, 2019
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Ir izstrādāts kompensāciju mehānisms par roņu radītajiem postījumiem

Lai nodrošinātu Latvijas unikālo dabas vērtību un sugu daudzveidības pastāvēšanu nākotnē, dabas skaitīšanas ietvaros top sugu aizsardzības plāni, kas apkopo zinātniskos datus par konkrēto sugu, izplatību, populāciju, kā arī tiek sniegti ieteikumi un rekomendācijas sugas aizsardzībai.

Turklāt sugu grupas “Roņi” plāna izstrāde ir veicinājusi zvejsaimniecības pārstāvju diskusiju un kopīgi ir sagatavots kompensāciju mehānisms zvejniekiem par roņu radītajiem postījumiem.

Sugu aizsardzības plāni top tā sauktajām “lietussargu sugām”, kam ir specifiskas prasības pret vidi, kurā tās dzīvo un kuru klātbūtne norāda uz bioloģisko daudzveidību. Radot labvēlīgus apstākļus vienai īpašai sugai ar augstām dzīves vietas prasībām, iespējams vienlaikus nodrošināt arī aizsardzību daudzām citām sugām, kuras mitinās tajā pašā dzīvotnē.

Dabas skaitīšanas laikā tapušais dīķa naktssikspārņa plāns jau ir sagatavots, sugu grupas “Roņi” un “Pūces” plāni ir beigu izstrādes stadijā, nākamgad būs pieejami plāni arī platausainajam sikspārnim un sugu grupai “Dzeņveidīgie”.

Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors Andrejs Svilāns: “Šajā gadsimtā Latvija jau ir zaudējusi vismaz trīs sugas – Alpu kreimuli, lidvāveri un Eiropas ūdeli, bet vēl viena suga, zaļā vārna, atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Prieks, ka dabas skaitīšanas laikā ir izdevies atrast vairākas sugas, kuras tika uzskatītas par izzudušām, piemēram, sūna skrajais hipns Moricsalā. Sugu aizsardzības plāni sniedz zināšanas un izpratni, kas, cik daudz mums ir šobrīd un kas nodrošina šo sugu pastāvēšanu. Dabas skaitīšana ietver virkni pasākumu, kas ir saistīti ar esošo dabas vērtību apzināšanu un ieteicamo aizsardzību. Pateicoties roņu plānam, tiek meklēts praktisks risinājums, kā sadzīvot ar roņu radītajiem postījumiem, kā pašvaldībām labāk utilizēt krastā izskalotos beigtos roņus un ko darīt agrā pavasarī ar roņu mazuļiem. Tā nav tikai zinātniskā literatūra, tie ir izvērtēti spriedumi, kā latviešiem labāk dzīvot un saimniekot savā zemē, saglabājot tās skaistumu un vērtības nākamajām paaudzēm!”

Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš: Roņu postījumi Latvijas piekrastes zvejniekiem ir aktuāla tēma kopš pagājušā gadsimta, bet datu trūkuma dēļ to nevarēja pienācīgi izvērtēt. Institūts BIOR vairākkārt veica zvejnieku aptaujas, bet atsaucība bija ļoti zema. Tagad, pateicoties dabas skaitīšanas ietvaros izstrādātājam roņu aizsardzības plānam, ir apkopoti padziļināti dati un citu valstu pieredze. Tas ļāva iegūt nepieciešamos zinātniskos datus par reālo situāciju, uz kā tagad varam balstīt aprēķinus un ieviest kompensācijas mehānismu par roņu bojātajiem zvejas rīkiem un nozvejām. Strādājam ar tādu mērķi, lai kompensācijas zvejniekiem būtu pieejamas jau 2020. gadā. Nevar noliegt, ka kompensācijas neatrisinās problēmu, bet tas ir veids kā kaut daļēji mazināt postījumu sekas zvejniekiem. Ceram, ka tas  uzlabos arī turpmāko informāciju par roņu ietekmi uz zvejniecību un ļaus iegūt patiesākus datus par piekrastes zvejnieku nozvejām un ieņēmumiem.”

Ikviens Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā tapušais plāns tiek nodots Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas izvērtē tajos iekļautos ieteikumus, pārskata to ietekmi uz tautsaimniecību un lemj par nepieciešamajiem sugas aizsardzības pasākumiem.

Dabas skaitīšana jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekts “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” visas paredzētās aktivitātes īstenos līdz 2023. gadam. Tā laikā eksperti ne tikai apseko dzīvotnes, bet arī gatavo individuālos noteikumus īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām un izstrādā sugu aizsardzības plānus. Plašāka informācija pieejama vietnē www.skaitamdabu.gov.lv vai www.daba.gov.lv.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU