Sanāksmi atklāja projekta vadītāja Evija Ērkšķe, kura iepazīstināja ar projekta aktualitātēm, tostarp invazīvo svešzemju sugu (ISS) apsaimniekošanas teritoriālās politikas analīzi un faktoriem, kas ietekmē ekosistēmu jūtīgumu pret ISS. Tāpat projekta vadītāja stāstīja par citizen science jeb sabiedrības iesaistes nozīmību ISS datu vākšanā, kā būtiskāko platformu norādot www.dabasdati.lv. Tomēr, kā akcentē E. Ērkšķe, bez izpratnes par to, kāpēc un kā sabiedrībai jāpiedalās monitoringā, šādām iniciatīvām var zust nozīme un tās var nesniegt vēlamos ieguvumus zinātnei un sabiedrībai. Cilvēkus lielākoties motivē vērtības, pilnveidošanās, sociālais un aizsargājošais aspekts, tāpēc komunikācijai ar sabiedrību jābūt gudrai - jārod efektīvi veidi, kā to uzrunāt.
Valsts augu aizsardzības dienesta Augu karantīnas departamenta Vecākā inspektore Astra Garkāje dalījās ar redzēto un iegūto starpreģionālajā darba grupā par interešu konfliktu risināšanu starp dažādām ISS apsaimniekošanas praksēm, bet Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Santa Rutkovska iepazīstināja ar INVALIS projekta ietvaros apkopotajām labajām praksēm, to pārnesamību un iespējām Latvijā. Kā galvenie labās prakses piemēri minēti - sugu datubāzes (fiksē sugu invāzijas vēsturi un seko tai), riska novērtēšanas un uzraudzības sistēmas (uzlabo iespējas atklāt jaunus “ienācējus” un veikt profilakses pasākumus to ienākšanas vietās), ziņošanas un monitoringa rīki (ziņo par jauniem novērojumiem un kontrolē to telpisko izplatību), ekspertu sadarbības tīkli (koordinē pārvaldību un jaunas invāzijas novēršanas iespējas).
Vides risinājumu institūta vadošais pētnieks Matīss Žagars aplūkoja daudzveidīgās sēdgliemenes un citu ūdens invazīvo sugu ietekmi uz ekosistēmu, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecākā eksperte Māra Melnbārde diskutēja par Latvijas virzību uz ES regulas Nr. 1143/2014 prasību ieviešanu.
Tāpat sanāksmes laikā norisinājās darbs grupās - Sosnovska latvāņa radītā riska izvērtējums. Pirmā grupa strādāja ar riska izvērtējumu par latvāņa ienākšanu, nostabilizēšanos un tālāku izplatību, secinot, ka Latvijā ir riska zonas, kurās latvānis vēl nav, bet drīzumā varētu ieaugties - ūdenstilpju krastmalas, piejūra, meliorācijas sistēmas un meža zemes. Otrā grupa apsprieda risku pārvaldību (gan praktiski, gan politiski), piedāvājot risinājumus - pētījumus par jaunām latvāņa izmantošanas iespējām, mobilo ganāmpulku izmantošanu, zemes īpašnieku konsultēšanu, izglītojošu pasākumu īstenošanu skolās. Trešā grupa pārrunāja komunikācijas metodes un rīkus, ar kuriem visveiksmīgāk informēt sabiedrību, kā, piemēram, veikt izglītošanas pasākumus jau no mazotnes, izmantot viedokļu līderu balsis, stāstot par ISS problemātiku. Ceturtā grupa veica ietekmes novērtējumu gadījumos, ja nekas netiek darīts un latvānis turpina izplatīties un ja tiek veikti pasākumi un mazināta tā izplatība. Realitāte ir skaudra - ja latvāņa izplatība netiks ierobežota, tad salīdzinoši neilgā laikā būtiski samazināsies dabiskās pļavas, bioloģiskie zālāji, arī putnu, dzīvnieku un citu dzīvo radību skaits, tāpat zudīs medus, atpūtas vietas un latviskās ainavas.
Lai šī drūmā vīzija neīstenotos, nepieciešamas reālas darbības, aktīva politikas veidotāju un sabiedrības iesaiste. Sabiedriskais monitorings ir paveicams ikvienam no mums, fiksējot kādu no invazīvām sugām, ziņot datu platformām kā, piemēram, www.dabasdati.lv. Dabas aizsardzības pārvaldes tiešsaistes vietnē (www.daba.gov.lv/public/lat/dati1/invazivas_sugas) iespējams iepazīties ar Latvijā sastopamām invazīvajām sugām, to aprakstiem, izplatību, ekoloģiju, ietekmi un ierobežošanas pasākumiem. Savukārt Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā (http://www.vaad.gov.lv/sakums/informacija-sabiedribai/par-latviju-bez-latvaniem.aspx) pieejama detalizēta informācija par latvāņiem, to ierobežošanas pasākumiem, kā arī iznīcināšanas metodēm.
