DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
19. novembrī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

2019. gads Latvijas dabas fonda tiešraidēs – ērgļu un zemūdens pasaules gads

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šogad Latvijas Dabas fonds skatītājiem visā pasaulē piedāvāja tiešraides no astoņām aizsargājamo putnu ligzdām Latvijā, tiešraidi no bišu stropiem Rīgā un, pateicoties LMT 4G internetam, pirmo zemūdens tiešraidi – nēģu nārstu Raķupē. LDF tiešraidēm šajā sezonā bija 4,5 miljoni skatījumu visā pasaulē.

Sekmīga ligzdošana šogad notika divās ērgļu ligzdās – mazuļus izaudzināja Durbes jūras ērgļu pāris un mazie ērgļi eglē Zemgalē. Taču arī pārējās kameras deva iespēju vērot dabas norises tiešā tuvumā – mazo ērgļu ligzdā bērzā neizšķīlās vienīgā ola, ūpju tēvs Bubo neveiksmīgi centās sasaukt partneri, zivjērgļu ligzdā atgriezās tēviņš Teo, taču ar jauno draudzeni tikai pavadīja kopā laiku, neuzsākot ligzdošanu. Melnais stārķis Kaupo pilnībā atjaunoja sabrukušo ligzdu, taču nesagaidīja partneri, savukārt vistu vanagu ligzda, lai arī retumis tika apmeklēta, tā arī palika neapdzīvota.

Visvairāk skatītās tiešraides laurus saglabā jūras ērgļu ligzda Durbē – tai bija 2,6 miljoni skatījumu. Durbes ligzdai seko mazā ērgļa ligzdas un ūpja ligzdas tiešraide. Kopā šogad Latvijas Dabas fonda tiešraidēm bija 4,5 miljoni skatījumu, kas ir gandrīz par miljonu vairāk nekā pagājušajā sezonā. Daļu no tiešraidēm varēs turpināt skatīties arī ziemā.

Milda un Raimis. Jūras ērgļi Durbē

Durbes jūras ērgļu ligzdu pelnīti var saukt par leģendāru – tā tiek vērota tiešraidē jau kopš 2015. gada, un kopš tā laika ir bijusi visvairāk skatītā un iecienītā. Līdzīgi kā pagājušā gada rudenī arī šogad pēc ligzdošanas sezonas noslēgšanās ligzda sabruka, tāpēc skatītājiem atkal bija iespēja vērot, kā jūras ērgļi to uzbūvē no sākuma. Jūras ērgļi pārošanos uzsāka jau janvārī, martā tika izdētas trīs olas, divas no tām aprīlī izšķīlās. Mazuļiem bija pietiekami daudz barības, kā arī viņu spēku samērs bija diezgan līdzīgs, tāpēc dzīve ligzdā bija salīdzinoši mierīga. Abi mazuļi izlidoja jūlija beigās.

Šajā sezonā tiešraides vērotāji veica mazuļiem atnestās barības uzskaiti – pēc tās var secināt, ka lielāko daļu – 85% no visas barības atnesa tēviņš, un 94% no visas barības bija zivis. Šogad ligzdu pēc sabrukšanas ērgļi sāka atjaunot oktobra sākumā un tagad tā ir pilnībā atjaunota. Jūras ērgļu tiešraidi piedāvājam vērot visu cauru gadu.

Anna un Andris. Mazie ērgļi eglē.

Tiešraides no mazo ērgļu ligzdām Latvijas Dabas fonds pirmo reizi uzsāka 2018. gadā projekta "Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā" (LIFE AQPOM) ietvaros. Mazo ērgļu ligzda eglē tika atrasta 2018. gadā, tā atrodas Zemgalē. Eglē esošajā ligzdā šogad norisinājās mierīga un harmoniska ligzdošana. Skatītāji ērgļu pārim deva vārdus Anna un Andris, un 8. maijā tika izdēta pirmā ola. Mazulis izšķīlās 15. jūnijā un auga mierīgi, barības pārpilnības apstākļos.

Šajā ligzdā varēja vērot arī to, kā mazie ērgļi reaģē uz cilvēka radītu traucējumu – tā dēļ jūlijā mātīte uz diennakti pameta ligzdu, kad mazulis bija 25 dienas vecs. Taču viņam izdevās pašam saplēst un apēst tēva nestās peles un sagaidīt mātīti atgriežamies. Ērglēns izlidoja augusta vidū.

Laura un Rūdis. Mazie ērgļi bērzā.

Šo ligzdu varējām vērot jau otro gadu. Šogad tajā ligzdošanu uzsāka mazo ērgļu pāris, kam skatītāji deva vārdus Laura un Rūdis. Ola tika izdēta 7. maijā, taču tā neizšķīlās.

Šī ligzda īpaša ar to, ka 22. jūnijā mazo ērgļu pētnieki veica eksperimentu – tajā tika ievietots pirms dažām dienām citā ligzdā izšķīlies mazulis. Tas bija jaunākais no diviem mazuļiem, un mazajiem ērgļiem raksturīgā kainisma dēļ bija lemts bojā ejai. Diemžēl eksperiments bija neveiksmīgs un mazulis gāja bojā.

Kaupo. Melnais stārķis.

Jau otro gadu skatījāmies ligzdu, kas atrodas Siguldas novadā. Pagājušajā gadā tajā izauga četri mazuļi, un sezonas beigās ligzda gandrīz pilnībā sabruka. Šogad tēviņš Kaupo, kurš no ziemošanas atgriezās aprīļa sākumā, dažu nedēļu laikā atjaunoja sabrukušo ligzdu un gaidīja partneri. Diemžēl pagājušā gada partnere neatgriezās, bet ar citām, kuras iegriezās ligzdā, pāris neizveidojās.

Teo un Tija. Zivjērgļi

Zivjērgļu ligzdā šogad aprīlī atgriezās jau zināmais tēviņš Teo, viņam aprīļa beigās pievienojās jauna mātīte Vita. Lai arī Teo visu vasaru apgādāja Vitu ar zivīm un vēlējās veidot ģimeni, mātīte nebija atsaucīga.

Ūpji

2017. gadā šeit bija iespējams vērot, kā ūpju pārim Bubo un Bo izaug un ligzdu atstāj trīs mazuļi. Pagājušajā gadā ligzdošana nenotika. Šajā sezonā ziemas mēnešos ligzdā bieži bija redzams ūpju tēviņš Bubo, kurš centās sasaukt partneri. Taču neviena mātīte tuvumā netika manīta un arī tēviņš vasarā ligzdu pārstāja apmeklēt, atkal parādoties oktobrī. Šobrīd tiešraide tehnisku iemeslu dēļ ir pārtraukta, tomēr to ir plānots atjaunot un turpināt arī ziemā.

Vistu vanagi

Šogad tika sākta tiešraide no jaunas vistu vanagu ligzdas Rīgas pievārtē, kopš 1993. gada zināmā ligzdošanas teritorijā. Lai arī ligzdu sezonas laikā apciemoja vairāki vistu vanagi, tā palika neapdzīvota.

Zemūdens kamera Raķupē

Šogad pirmo reizi skatītāji varēja vērot tiešraidi no zemūdens pasaules – pirmā zemūdens tiešraides kamera bija novietota nēģu nārsta vietā Raķupē. Tā sniedza iespēju vērot nēģu nārstu, kā arī citus ūdens iemītniekus, turklāt ne tikai zivis – varēja redzēt gan ūdru, gan melno stārķi medību procesā. Tiešraide darbojās no maija vidus līdz jūnija vidum.

Bites uz latviešu biedrības jumta

Jau otro gadu sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību tiek nodrošinātas tiešraides no bišu stropiem, kuri novietoti uz Rīgas Latviešu biedrības jumta. Tiešraides apliecināja – urbānā biškopība ir iespējama arī Rīgā, jo bites aktīvi darbojās un ievāca nektāru Vērmanes dārzā, kopā saražojot vairāk nekā 60 kg medus.

Cik daudz un kas skatījās putnu tiešraides?

Latvijas Dabas fonds dabas tiešraides nodrošina jau astoto gadu. Šīs tiešraides ir populāras ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē.

Šogad tiešraidēm bija 4,5 miljoni skatījumu visā pasaulē un tās vēroja skatītāji no Latvijas, Polijas, Somijas, Krievijas, Zviedrijas un citām pasaules valstīm. Kopumā Latvijas tiešraides sasniedza skatītājus 50 valstīs. Visvairāk skatījumu vienā dienā bija datumā, kad tika pieslēgta pirmā zemūdens tiešraide.

Tiešraidēm nepieciešamo datu pārraidi nodrošina LMT.

Tiešraides tiek nodrošinātas, pateicoties skatītāju ziedojumiem. Pateicamies visiem atbalstītājiem! Ziedot tiešraidēm un iegādāties t-kreklus tiešraižu atbalstam var šeit: http://ldf.lv/lv/atbalsti-ldf

Mazā ērgļa tiešraides tika nodrošināta projekta “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā” (LIFE AQPOM) (projekta nr. LIFE13 NAT/LV/001078) ietvaros.

Tiešraides var vērot:

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI