Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,9 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 12,2 tūkstošiem. 3. ceturksnī vērojams sezonāls nodarbinātības pieaugums būvniecībā, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomā, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē.
Lai gan kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2019. gada 2. ceturksnī ES – 61,0 %), 3. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 69,0 %, bet Lietuvā – 65,8 %.
Nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs un vidēji Eiropas Savienībā pa ceturkšņiem
(procentos)
Datu avots: Eurostat datubāze, 2019. gada 3. ceturkšņa dati – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Darbaspēka apsekojums.
2019. gada 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 33,0 %, kas ir par 3,2 procentpunktiem zemāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 56,4 tūkstoši jauniešu.
3. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,6 stundas, kas ir par 0,2 stundām mazāk, nekā šajā periodā gadu iepriekš.
Gada laikā darbinieku (darba ņēmēju) īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 23,0 % (kritums par 5,9 procentpunktiem). Minimālo algu¹ vai mazāk valstī kopumā saņēma 100,6 tūkstoši jeb 12,4 % darbinieku, kas ir par 2,9 procentpunktiem mazāk nekā 2018. gada 3. ceturksnī. Reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām vērojams Latgalē, kur 22,1 % darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.
Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450 līdz 700 eiro, gada laikā palielinājās par 0,8 procentpunktiem (3. ceturksnī – 34,3 %), savukārt to, kuru darba samaksa bija no 700 līdz 1400 eiro, pieauga par 4,7 procentpunktiem (3. ceturksnī – 31,8 %).
Gada laikā 1400 eiro un vairāk saņēmušo personu īpatsvars palielinājies par 1,7 procentpunktiem.
2019. gada 3. ceturksnī 2,4 % darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 2,6 % darba samaksas lielumu nenorādīja.
Darbinieku sadalījums pēc mēneša neto darba samaksas lieluma pamatdarbā
(procentos)
|
|
2018. g. 3. cet. |
2019. g. 2. cet. |
2019. g. 3. cet. |
|
Darbinieki |
100,0 |
100,0 |
100,0 |
|
līdz 450,00 EUR |
28,9 |
27,7 |
23,0 |
|
darbinieki, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk |
15,3 |
15,6 |
12,4 |
|
450,01–700,00 EUR |
33,5 |
31,5 |
34,3 |
|
700,01–1400,00 EUR |
27,1 |
30,2 |
31,8 |
|
1400,01 EUR un vairāk |
4,2 |
5,3 |
5,9 |
|
netika aprēķināta vai izmaksāta |
3,3 |
2,9 |
2,4 |
|
netika norādīta |
3,0 |
2,4 |
2,6 |
2019. gada 3. ceturksnī Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 4,0 tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
Darbaspēka apsekojuma rezultāti publicēti CSP datubāzē sadaļā „Nodarbinātība” un “Ekonomiskā aktivitāte”.
¹ 2018. un 2019. gadā minimālā darba alga bija 430 eiro.
