DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. novembrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

LNVM izrādīs sociāldemokrātu Paula, Klāras un Bruno Kalniņa ģimenes dāvinājumu

Ingvars Kalniņš (1934-2008) ar vectēvu Paulu Kalniņu (1872-1945) pie ģimenes mājas Mežaparkā, Jahtkluba ielā 5 (mūsdienās A. Sakses iela 5). Blakus Klāra Kalniņa (dzim. Veilande) (1874-1964). 1936. gada maijs.

FOTO: LNVM krājums

Valsts svētku mēnesī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) atgādina par tiem, kuri savulaik drosmīgi uzņēmušies atbildību sarežģītos politiskajos apstākļos dibināt Latvijas valsti. Viens no izšķirošajiem politiskajiem lēmumiem 1918. gada novembrī bija Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) iesaistīšanās neatkarīgas Latvijas valsts veidošanā.

Svētku nedēļā LNVM notiks muzejam nodotā sociāldemokrātu Paula, Klāras un Bruno Kalniņu ģimenes dāvinājuma prezentācija līdz ar Ivara Ījaba un Ata Lejiņa priekšlasījumiem par sociāldemokrātu lomu Latvijas vēsturē. Pasākums notiks 15. novembrī plkst. 15.00 muzeja Konferenču zālē muzeja pagaidu mājvietā Brīvības bulvārī 32.
 
Politologs, Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs izvērsīs tēmu “Sociāldemokrātija Latvijas politikā līdz 1940. gadam”, savukārt kādreizējais LSDSP aktīvists Zviedrijā, Saeimas deputāts Atis Lejiņš piedāvās personīgajās atmiņās balstītu stāstījumu “Bruno Kalniņš un LSDSP trimdā: vērtējumi un atmiņas”.

2019. gada pavasarī LNVM saņēma apjomīgu priekšmetu dāvinājumu no izcilo latviešu sociāldemokrātu Paula (1872-1945), Klāras (1874-1964) un Bruno Kalniņu (1899-1990) ģimenes. No Zviedrijas saņemto priekšmetu vidū galvenokārt ir fotogrāfijas, kas aptver teju visu 20. gadsimtu, kā arī atsevišķi Bruno Kalniņa memoriālie priekšmeti.

Visi trīs Kalniņu ģimenes pārstāvji piedalījās gan Latvijas valsts pasludināšanā 1918. gada 18. novembrī, gan jaundibinātās valsts tālākveidošanā.

Latvijas vēsturē Kalniņu ģimenei ir īpaša vieta – Pauls un Klāra Kalniņi pieder vecākajai latviešu sociāldemokrātu paaudzei, abi pieredzējuši “Jaunās strāvas” ideju tapšanu un tās aktīvistu arestus 1890. gados, līdzdarbojušies laikrakstos “Dienas Lapa” un “Cīņa”, vairākkārt devušies emigrācijā. Sociāldemokrātiem-maziniekiem, kas 1918. gada vasarā pilnībā atšķēlās no Pētera Stučkas vadītajiem lieliniekiem, bija būtiska loma neatkarīgas valsts izveidē. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) gatavība kompromisam ar pilsoniskajām partijām bija nozīmīgs atbalsts 1918. gada 18. novembrī un arī Neatkarības kara laikā. Kalniņu politiskās darbības virsotne bija aktīvā līdzdalība demokrātiskās Latvijas parlamentārajā dzīvē. Taču arī ģimenes iesaiste tālākajos politiskajos notikumos bija ne mazāk spilgta. Pēc 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma Pauls un Bruno Kalniņi tika uzskatīti par režīma oponentiem. Pretrunīgi vērtēta Bruno Kalniņa sadarbība ar padomju okupācijas varu 1940. gadā, savukārt vēlāk, nacistu okupācijas laikā, kādreizējie parlamentārieši aktīvi iesaistījās Latvijas Centrālās padomes organizēšanā un pagrīdes politiskajā darbībā. Trimdā Zviedrijā Bruno Kalniņš vairākas desmitgades bija LSDSP līderis, tās redzamākais aktīvists.

Daļa no LNVM dāvinātajiem priekšmetiem būs apskatāmi izstādē “Latvijas gadsimts” svētku brīvdienās no 15.–19. novembrim. Dāvinājuma prezentācijas dienā interesentiem būs iespēja arī iepazīties arī ar muzejam dāvinātajām Kalniņu ģimenes fotogrāfijām un fotogrāfiju albumiem.

Muzejs pateicas Lilitai Zaļkalns, kā arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai un Latvijas Republikas vēstniecībai Zviedrijā par palīdzību dāvinājuma saņemšanā un pārvešanā uz Latviju.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU