Numurs pieejams arī elektroniski: 2019. gada 5. novembra “Jurista Vārds”
Kādēļ ārlietu politika un diplomātiskā dienesta darbs ir tik cieši saistīts ar tieslietām? Pirmkārt, kā to atspoguļo šī "Jurista Vārda" publikācijas, tas izpaužas ļoti tiešā, ikdienišķā Latvijas Republikas pilsoņu un viņu tiesību aizstāvībā ārvalstīs. Otrkārt - ārlietu nozares darbinieki rūpējas par valsts kopējām un dažbrīd arī izdzīvošanai izšķiroši svarīgām interesēm starptautiskajā apritē.
“Starptautiskās publiskās attiecības, starptautiskās līgumtiesības, cilvēktiesības un konsulāri tiesiskie jautājumi ir daļa no mūsu ārlietu dienesta ikdienas. Tam praktisks apliecinājums ir arī Ārlietu ministrijas darbinieku skaits, kuri ir ieguvuši juridisko izglītību - jau mūsu valsts starpkaru periodā Ārlietu ministrijā visvairāk strādāja darbinieki tieši ar juridisko izglītību. Arī mūsdienās aina ir līdzīga. Tādēļ vēlos paust gandarījumu, ka lielākajā Latvijas juristu neklātienes domu apmaiņas izdevumā, žurnālā "Jurista Vārds", savu pienesumu ārlietu un starptautisko tiesību, cilvēktiesību un Latvijas tiesību vēstures jautājumiem ir snieguši Latvijas ārlietu dienesta diplomāti - juristi,” akcentē Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Līdz ar plašajām iespējām, ko mūsdienās sniedz praktiski neierobežota personu mobilitāte, tā slēpj ceļotāju drošību, veselību un pat dzīvību apdraudošus riskus. Dažādu iemeslu dēļ ārvalstīs personai ir ievērojami sarežģītāk risināt nestandarta situācijas, piemēram, kļūstot par nelaimes gadījuma vai noziedzīga nodarījuma upuri. Ciktāl ceļotājs pats ir atbildīgs par problēmsituāciju risināšanu? Un kādos gadījumos tam ir tiesības pieprasīt un saņemt savas pilsonības valsts atbalstu? Par to publikācijā “Valsts aizsardzība ārvalstīs kā Satversmes garantētas pamattiesības”.
Raksts “Cilvēktiesības Latvijas ārpolitikā” aplūko cilvēktiesību jautājumu kā ārpolitikas elementu pirmajos gados pēc neatkarības atjaunošanas un šī jautājuma ietekmi uz Latvijas integrāciju starptautiskajās organizācijās. Savukārt raksta otrajā daļā autores pievēršas pēdējai desmitgadei, kuras laikā cilvēktiesību jautājumos Latvijas nostāja vairs nav tikai reaģējoša; tā vietā Latvija arvien pārliecinošāk iesaistās starptautiskās dienaskārtības veidošanā.
Nav pārsteidzoši, ka Jānis Čakste, viens no neatkarīgās Latvijas vadošajiem valstsvīriem, starptautiskās tiesības un institūcijas uztvēra kā cieši saistītas ar valsts tiesībām un iekšpolitiku. Mārtiņš Paparinskis, Londonas Universitātes koledžas asociētais profesors starptautiskajās publiskajās tiesībās, Latvijas Republikas ārlietu ministra Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgās ekspertu padomes loceklis, publikācijā “Jānis Čakste kā starptautisko tiesību un attiecību domātājs” piedāvā izvērtēt šo Čakstes personības rakursu trīs līmeņos: akadēmiskais, diplomātiskais un valstiskais.
Savukārt rakstā “Latvijas ārlietu dienesta ieguldījums valstiskās nepārtrauktības perspektīvā” Mg. iur. Mārtiņš Drēģeris, Latvijas Republikas ārlietu ministra padomnieks, ieskicē Latvijas sūtņu sadarbības formātus un praksi Latvijas Republikas kontinuitātes (nepārtrauktības) doktrīnas kontekstā, sākot no Otrā pasaules kara līdz pat 1991. gada beigām, kas noslēdzās ar vienota Latvijas ārlietu dienesta atjaunošanu.
Interesentiem! Tematisko “Jurista Vārdu” var iegādāties, kontaktējoties ar Lasītāju servisu:
- 80006000; 67311161;
- abonenti@lv.lv
- vai klātienē mūsu Klientu centrā: Bruņinieku 53, Rīgā.
Žurnāli: KIOSKS
