Konsolidētā pašvaldību budžeta ieņēmumi šā gada trijos ceturkšņos sasniedza 2133,6 milj.eiro, kas ir par 219,9 milj.eiro jeb 11,5% vairāk kā attiecīgajā periodā pērn. Pieaugumu par 118,8 milj.eiro jeb 20,7% nodrošināja valsts budžeta transferti, tostarp par 44,7 milj.eiro pieauguši transferti ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu realizācijai. Papildus pieaugumu nodrošināja valsts budžeta dotācija pedagogu darba samaksas paaugstināšanai ar 2018.gada 1.septembri, kā arī speciālā dotācija, kas pašvaldībām tika piešķirta, lai kompensētu negūtos IIN ieņēmumus nodokļu reformas rezultātā. 2019.gada trijos ceturkšņos speciālā dotācija nodrošināta 67,1 milj.eiro apmērā, kas ir par 50,7 milj.eiro vairāk kā attiecīgajā periodā pērn.
Šā gada deviņos mēnešos novērojams būtisks nodokļu ieņēmumu pieaugums 96,2 milj.eiro apmērā jeb par 8,1%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, tādējādi sasniedzot 1287,8 milj.eiro. Pieaugumu nodrošināja visi nodokļi, kuri tiek iekasēti pašvaldību budžetā – IIN (+91,2 milj.eiro), nekustamā īpašuma nodoklis (+4,2 milj.eiro), izložu un azartspēļu nodoklis (+0,2 milj.eiro) un dabas resursu nodoklis (+0,6 milj.eiro). IIN ieņēmumus šā gada trijos ceturkšņos pozitīvi ietekmēja augsts nodarbinātības līmenis un bruto darba samaksas pieaugums par gandrīz 8% šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Būtisku IIN ieņēmumu pieaugumu nodrošināja IIN izpilde šā gada septembrī, kad IIN ieņēmumi pieauga par 36,6 milj.eiro jeb 34,2%, salīdzinot ar pērnā gada septembri. Straujš IIN ieņēmumu pieaugums septembrī skaidrojams ar gandrīz četras reizes augstāku izmaksāto dividenžu apjomu fiziskām personām. IIN ieņēmumu izpildi ietekmēja arī 2018.gada 1.janvārī pieņemtā nodokļu reforma, kuras ietvaros ar 2019.gada 1.janvāri tika paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums līdz 230 eiro, neapliekamais minimums pensionāriem līdz 270 eiro, kā arī atvieglojums par apgādājamo līdz 230 eiro.
Izdevumi, salīdzinot ar pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumiem, uzrādīja lēnāku pieaugumu. Šā gada trijos ceturkšņos izdevumi pieauguši par 125,7 milj.eiro jeb 6,6% un sasniedza 2020 milj.eiro. Lielāko pieaugumu nodrošināja kapitālie izdevumi, kas pieauguši par 57,1 milj.eiro jeb 14,7%, sasniedzot 445,6 milj.eiro, pamatā to nodrošināja ES fondu investīcijas, turpinoties to veiksmīgai realizācijai. Taču kopējie ES investīciju apjomu tempi sāk bremzēties. Ja šā gada pirmajos divos ceturkšņos ES fondu investīciju apjoms bija būtiski augstāks kā 2018. gada attiecīgajā periodā, tad trešajā ceturksnī ES fondu investīciju apjoms jau bija iepriekšēja gada trešā ceturkšņa līmenī. Paredzams, ka 2019. gadā pašvaldību konsolidētajā budžetā tiks sasniegts augstākais ES fondu investīciju apjoms šajā ES fondu plānošanas ciklā. Atbilstoši FM izstrādātajām prognozēm, tiek plānota ES fondu investīciju apjoma pakāpeniska samazināšanās sākot ar 2020. gadu līdz tiks uzsākta nākošā 2021.-2027. gada ES fondu plānošanas cikla apguve. Kapitālie izdevumi pamatfunkcijām samazinājās par 2,6 milj.eiro, ņemot vērā, ka pieņemot likumu “Par valsts budžetu 2019.gadam”, tika noteikti papildus pašvaldību aizņemšanās nosacījumi, pašvaldību aizņēmumu kopējais pieļaujamais palielinājums un kritēriji, kuri ir jāievēro, nodrošinot pašvaldībām pieejamos resursus, tajā skaitā jaunu investīciju projektu īstenošanai. Savukārt, šā gada pirmajā ceturksnī, ievērojot pagaidu budžeta nosacījumus, varēja aizņemties tikai ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu realizācijai.
Kārtējie izdevumi šā gada trijos ceturkšņos pieauguši par 68,6 milj.eiro jeb 4,6%, ko pamatā noteica izdevumi atalgojumam, tostarp pedagogu darba samaksai, kas pieauguši par 33,1 milj.eiro jeb 4%. Nozīmīgu pieaugumu nodrošināja arī subsīdijas komersantiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai, kas pieaugušas par 14,7 milj.eiro jeb 10,2%. Lielāko pieaugumu nodrošināja subsīdijas komersantiem Rīgas pilsētas pašvaldībā.