Jau šodien, dodoties mežā, var redzēt LVM darbinieku reiz pieņemto atbildīgo mežsaimniecisko lēmumu nozīmi. Ir kāpināta mežaudžu kvalitāte, pateicoties savlaicīgai un kvalitatīvai mežu atjaunošanai ar augstvērtīgajiem LVM kokaudzētavās audzētiem stādiem, ne mazāk būtiska ir arī atbilstošas koku sugas izvēle konkrētajiem augšanas apstākļiem. Ir uzlaboja arī mežu pieejamība, attīstot un atjaunojot meža ceļu tīklu, ieguldīts liels darbs meliorācijas sistēmu renovācijā, kas paaugstina meža ražību un nodrošina lielākus mežaudžu krājas pieaugumus. Veicot vienlaidus atjaunošanas cirtes un krājas kopšanas cirtes, nemitīgi ticis domāts par bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanu un dabas vērtību saglabāšanu, proti, no 5 % platības 2001. gadā līdz 17 % platības pieauguma 2018. gadā.
“Meža nozare ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Pašlaik mežs klāj jau 54 % mūsu valsts teritorijas un nodrošina ap 20 % no Latvijas preču eksporta vērtības. Ir uzskatāmi redzams, ka meža nozares attīstība ir ilgtspējīga un valsts meža vērtība arvien pieaug. Domājot par mežu, nāk prātā tautas gudrība: aiz kokiem neredz mežu. Lielā mērā par mūsu valsts eksporta veicināšanu, ekonomikas stabilitāti un pievienošanos eiro zonas dalībvalstīm varam pateikties tieši AS “Latvijas valsts meži” un meža nozares darbam. Lepojamies, ka Latvija ir pasaules zaļāko valstu vidū, taču reti aizdomājamies, kādu darbu un atbildību ik dienas iegulda katrs uzņēmuma darbinieks un nozarē strādājošais, lai nodrošinātu šo zaļumu, šo attīstību. Ir vērts šajā jubilejas reizē palūkoties uz mežu kopumā, nevis atsevišķiem kokiem,” teic Zemkopība ministrs Kaspars Gerhards.
Salīdzinot ar darbības sākumu, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apgrozījums no 24 miljoniem eiro ir palielinājies vairāk nekā 11 reizes, un 2018. gadā sasniedz jau 333 miljonu eiro apgrozījumu. “Šie divdesmit gadi aizritējuši kā viena diena. Gribu teikt paldies visiem, kas ik dienas godprātīgi veic darbu, ieguldot savu laiku un zināšanas uzņēmuma attīstībā. Turēsim vērtības un veidosim plaukstošu Latviju arī turpmāk,” jubilejā vēl LVM prezidents Roberts Strīpnieks.
LVM sniedz ievērojamu ieguldījumu nodarbinātības veicināšanā, proti, LVM nodrošina darbu vairāk nekā 1060 uzņēmumiem un apmēram 7000 strādājošajiem visos Latvijas reģionos, kas veic mežu kopšanu, mežizstrādi, kokmateriālu pārvadājumus un meža infrastruktūras darbus.
LVM saimnieciskās darbības rezultāts, kas balstīts uz mežu kopšanu un atjaunošanu, gādājot par vides aizsardzību, rekreāciju un koksnes pieaugumu, nodrošinājis arī stabilus un arvien pieaugušos maksājumus valsts budžetā nodokļu un dividenžu veidā. Šajā laikā LVM valsts un pašvaldību budžetos iemaksājusi vairāk nekā miljardu eiro.
Latvijas valsts mežos veikta meža atjaunošana vairāk nekā 240 tūkstoši hektāru platībā, tai skaitā, stādot un sējot – vairāk nekā 151 tūkstoši hektāru platībā. Šajā laikā uzbūvēti meža ceļi 7 tūkstoši kilometru kopgarumā un uzbūvētas (rekonstruētas) meža meliorācijas sistēmas 201 tūkstoš hektāru kopgarumā. Savukārt, novērtējot jauniešu vēlmi gūt praktiskas mācības, vairāk nekā 100 tūkstoši skolēni un skolotāji iesaistījušies ikgadējās meža vides izglītības programmās.
“Mums katram mežs nozīmē savu vērtību. Kādam mežs ir darba vieta, kur, liekot lietā savas profesionālās zināšanas un prasmes, ieguldīt ievērojamu daļu no savas dzīves. Svarīgi, lai mūsu šodienas devums saudzīgi turpinātu iepriekšējo paaudžu paveikto un tam būtu turpinājums arī nākotnē. Vairāk nekā miljards eiro iemaksas valsts budžetā, divi iestādīti koki katra nozāģētā koka vietā, 50 tūkstoši darbavietu reģionos – tas ir veids, kā ar reāliem rezultātiem un darbiem pierādām, ka AS “Latvijas valsts meži” realizē ilgtspējīgu, ekonomiski izdevīgu, videi draudzīgu un sociāli atbildīgu valstij piederošo mežu apsaimniekošanu,” teic LVM prezidents Roberts Strīpnieks.
Mežsaimniecība ir LVM darbības galvenā joma, tomēr uzņēmums attīsta arī citus darbības veidus: sniedz medību un rekreācijas pakalpojumus, iegūst selekcionētas sēklas un stādus mežu atjaunošanai, attīsta zemes dzīļu ieguvi, kā arī sniedz ģeotelpisko datu pakalpojumu servisus.
Lai nodrošinātu kvalitatīvus un augstražīgus nākotnes meža stādus, LVM īpašumā ir 9 kokaudzētavas ar kopējo platību 354,7 hektāri, tai skaitā 11,8 hektārus aizņem audzēšanas poligoni un 5,2 hektārus plastplēves seguma siltumnīcas. Kopš kokaudzētavu izveidošanas, priežu stādu apjoms ir teju divkāršojies: no 10,1 miljona stādu 2003. gadā līdz 20 miljoniem stādu 2018. gadā. Savukārt egļu stādu apjoms ir gandrīz četrkāršojies: no 7,2 miljoniem 2003. gadā līdz 28,5 miljoniem stādu 2018. gadā.
Sabiedrība novērtē meža rekreācijas iespēju – mežs ir vieta pastaigām, aktīvai atpūtai, sēņošanai, ogošanai un citām aktivitātēm. Uzņēmums turpat 5 % teritorijas veic tādu meža kopšanu, kas nodrošina šīs atpūtas iespējas, izveidotas arī 363 bezmaksas atpūtas vietas Latvijas iedzīvotājiem. LVM valdījumā esošajos mežos konstatēti 230 valsts un vietējas nozīmes aizsargājami kultūrvēstures pieminekļi. Tādējādi tiek līdzsvarotas iedzīvotāju dažādās intereses – tiek nodrošināta koksne valsts tautsaimniecībai, meža pakalpojumi Latvijas sabiedrībai, kā arī ievērotas dabas intereses.
“Sabiedrības viedoklis un izpratne par atbildīgu mežu apsaimniekošanu joprojām nav vienots. Daļa sabiedrības mežsaimniecību uzskata par iegūstošo rūpniecību – līdzīgi kā grants, kūdras vai naftas ieguvi. Taču, kā skaidro zinātnieki, tas ir aplami – pēc simt gadiem mežs joprojām būs un tā vērtība būs lielāka, jo koku ciršanas un meža atjaunošanas rezultātā saimnieciskie meži nākotnē būs arvien ražīgāki, kvalitatīvāki un veselīgāki,” teic LVM prezidents.
Saistībā ar uzņēmuma nākotnes plāniem un attīstību, LVM prezidents iezīmē tehnoloģiju laikmeta attīstību un tā pieaugošo nozīmi arī mežsaimniecībā. Robotizācija, tostarp bezpilota meža tehnika, nav konkurence cilvēkam, bet gan palīgs, kas pasargās no bīstamākajiem darbiem mežā. “Pavisam drīz dabā redzēsim, cik skaistus mežus LVM ir izveidojuši. Redzēsim šī mūsu stādītā meža ģenētisko potenciālu, kas balstās uz Latvijas zinātnieku ieguldījumu desmitiem gadu garumā. Ticu, ka pēc 30 gadiem sabiedrībai būs lielāka izpratne par to, kā viņu pensija, alga, jaunas slimnīcas vai skolas būve ir saistīta arī ar mūsu darbu mežā, ar to, cik ātri un kvalitatīvi audzējam mežu,” tā LVM prezidents Roberts Strīpnieks.
