Deputāti diskutēja par nepieciešamību pārskatīt regulējumu atbilstoši esošajai drošības situācijai un izaicinājumiem, kā arī lēma vērsties Ministru kabinetā, aicinot pārņemt labāko ārvalstu praksi atbilstoši izmaiņām drošības vidē pēdējās dekādes laikā. Sēdē akcentēts, ka liela nozīme vieda regulējuma funkcionēšanā būtu jāvelta sadarbības mehānismu uzlabošanai, savstarpējai komunikācijai un kopīgai risku izvērtēšanai, tādējādi ar proaktīvu darbību radot priekšnosacījumus pietiekami kvalitatīvai drošības situācijai valstī.
“Saeimas Analītiskā dienesta veiktā izpēte ne vien apstiprina nepieciešamību pēc ierobežojumiem nekustamā īpašuma kontekstā, bet ļauj paraudzīties uz valsts drošības interešu nodrošināšanu plašāk un ieskicē tālākā darba virzienu, lai izstrādātu samērīgu viedo regulējumu. Balstoties uz citu valstu labo pieredzi un pieņemot uz faktiem un pierādījumiem balstītus lēmumus, varam uzsākt visaptveroša regulējuma izstrādi un ieviešanu - tāda regulējuma, kas skar ne tikai darījumus ar nekustamo īpašumu, bet arī citas jomas - bīstamo kravu apriti, autoceļus, dzelzceļu, aviosatiksmi, publiskos iepirkumus, elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, farmāciju, patentus, zinātnisko darbību, finanšu līdzekļu plūsmu kontroli un citas jomas,” norādīja Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.
“Pēdējos gados drošības vide nav uzlabojusies, un papildus esošajiem riskiem un apdraudējumiem ir nākuši klāt jauni, tādēļ būtu nepieciešams plašāks starpinstitucionāls izvērtējums, lai veidotu stingru, mūsdienīgu un preventīvu regulējumu, kas papildus esošajiem aizsardzības mehānismiem ļautu pastiprināt pretizlūkošanas un drošības pasākumus atbilstoši mūsdienu riskiem,” uzsvēra Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns.
Saeimas Analītiskā dienesta pētījums veikts ar mērķi apzināt Eiropas Savienības un NATO valstīs pastāvošo tiesisko regulējumu un tā piemērošanas praksi attiecībā uz darbībām ar nekustamo īpašumu valstij stratēģiski nozīmīgu infrastruktūras objektu tuvumā.
