Šobrīd Latvijā vidējais braucēju skaits vienā vieglajā automobilī ir no 1,6 līdz 1,9 personām. Uz 1000 iedzīvotāju ir reģistrēti vairāk nekā 350 automobiļi, kuru skaits turpina palielināties, īpaši Rīgā un Pierīgā. Līdz ar to veidojas arvien lielāki sastrēgumi, liekot iedzīvotājiem ik dienas vairāk laika pavadīt ceļā, kā arī atstājot negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.
Saskaņā ar pētījumu centra SKDS datiem kā galvenos argumentus par labu sabiedriskā transporta izmantošanai Latvijas iedzīvotāji visbiežāk min izdevīgāku cenu, jo sabiedriskā transporta biļete izmaksā daudz lētāk nekā degviela, automobiļa remonts, apdrošināšana, nodokļi utt.; blakus dzīvesvietai vai darbam esošas pieturvietas; piemērotu transporta kustības grafiku un citu transporta līdzekļu neesamību. Savukārt biežāk izplatītākie iemesli, kāpēc tomēr atteikties no sabiedriskā transporta pakalpojumiem, ir iedzīvotāju rīcībā esošais privātais vai darba automobilis (SKDS aptaujas, 2017–2019).
“Aptaujas dati rāda, ka argumentu par labu sabiedriskā transporta izmantošanai ir daudz vairāk nekā pret to, turklāt minētās priekšrocības nebūt nav vienīgās. Pēdējo trīs gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte: būtiski samazinājies autobusu vidējais vecums, ieviestas abonementa biļetes 674 maršrutos un bezskaidras naudas norēķini vairāk nekā pusē visu autobusu, uzlabotas vilciena biļešu iegādes iespējas, kļuvusi pieejamāka informācija par autobusu un vilcienu kursēšanas grafiku, nodrošinot iespēju plānot braucienu caur Google Maps. Pārsēžoties sabiedriskajā transportā, iedzīvotāji varēs pavadīt savu laiku lietderīgāk, vienlaikus izbaudot ērtu un drošu braucienu,” stāsta “Autotransporta direkcijas” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.
Vieglo automobiļu skaita samazināšanos uz Latvijas ceļiem paredz arī Sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija 2021.–2030. gadam. Tās galvenais uzdevums ir veicināt iedzīvotāju pārsēšanos no privātā automobiļa uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu, uzticamu un integrētu sabiedrisko transportu, attīstot vienlīdz kvalitatīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus visā Latvijā. Jaunā koncepcija paredz, ka sabiedriskā transporta mugurkauls būs dzelzceļa transports, jo tieši vilciens ir transportlīdzeklis, kas paredzēts lielu masu pārvadāšanai. Jau šobrīd rīta un vakara maksimumstundās AS “Pasažieru vilciens” pārvadā 18 000 pasažieru un ik dienu nodrošina 243 vilciena reisus.
“Vilciens ir ātrs un ērts pārvietošanās līdzeklis: mūsu pasažieri novērtē mobilitāti transporta maksimumstundās, kā arī kustības grafiku, ātrumu un precizitāti – 99% vilcienu reisu pienāk plānotajā laikā. Arī izmaksas ir būtisks arguments, lai izvēlētos braukt ar vilcienu. Tos pasažierus, kuri ieraduma pēc vēl pēc vilciena biļetes dodas uz kasi, vēlos mudināt izmēģināt “Pasažiera vilciena” ērto mobilo lietotni savā viedtālrunī, jo e-biļete maksā par 5% lētāk nekā tradicionālā papīra biļete. Arvien biežāk piedāvāsim eskpresreisus, vilcieniem neapstājoties mazāk noslogotās pieturvietās. Kā liecina 2018. gada Eirobarometra dati, Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, pauž vislielāko apmierinātību ar vilcienu precizitāti un uzticamību,” atklāj “Pasažieru vilciena” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.
Ne mazāk svarīga, atsakoties no privātā autotransporta, ir arī ekoloģiskā nospieduma mazināšana uz apkārtējo vidi. Viena vieglā automobiļa saražotais vidējais CO2 izmešu daudzums ir 200 g/km. Tātad 52 vieglie auto veido 10 400 g/km CO2 izmešu, kamēr viens autobuss – tikai 900 g/km jeb, izdalot uz 52 autobusa pasažieriem, 17,3 g/km.
“Apstākļos, kad braucējiem ir pietiekami daudz dažādu iespēju izvēlēties sev piemērotāko transporta pakalpojumu, lai nokļūtu galamērķī, tikai viens vai divi cilvēki katrā automobilī ir iracionāls un pārmērīgs dažādu resursu patēriņš. Jo vieglāk un gudrāk pārvietosimies starp pilsētām un reģioniem, jo vairāk laika un finansiālo resursu ietaupīsim,” norāda pilsētplānošanas eksperts, uzņēmuma “Grupa93” vadītājs Neils Balgalis.
Kampaņa “Pamēģini sabiedrisko!” uzsākta neilgi pirms Starptautiskās dienas bez auto, kas tiks atzīmēta 22. septembrī. Kampaņas laikā ikviens Latvijas autovadītājs aicināts kaut vai tikai vienu reizi veikt ierasto maršrutu sabiedriskajā transportā un novērtēt tā sniegtās priekšrocības.
Foto: Kaspars Garda
Foto: Kaspars Garda
Par valsts SIA Autotransporta direkcija
Autotransporta direkcija ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā. Regulāri veicot sabiedriskā transporta finanšu analīzi un auditu, direkcija nodrošina vienotu, nepārtrauktu un pieejamu sabiedriskā transporta sistēmu visā valstī. Autotransporta direkcijas uzdevums ir īstenot virkni pasākumu kompleksu, lai Latvijas autopārvadātājiem tiktu nodrošināta likumīga iespēja veikt pārvadājumus Latvijas teritorijā un ārpus tās.
