DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
13. septembrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

Kādam ir jāuzņemas atbildība par sabiedrības un ieslodzījuma vietu darbinieku drošību

Lai arī valdība bija paziņojusi, ka - pretēji tās deklarācijā noteiktajam uzdevumam - 2020. gadā plānotā jauna Liepājas cietuma būvniecības uzsākšana ir atlikta par diviem gadiem, Tieslietu ministrija nemaina savu nostāju attiecībā uz nepieciešamību sakārtot ieslodzījuma vietu infrastruktūru. Tieslietu ministrijas ieskatā ar šo lēmumu tiek kārtējo reizi demonstrēta ļoti formāla valdības attieksme pret tieslietu nozares sakārtošanu un nonāk pretrunā Latvijas valsts uzņemtajām starptautiskajām saistībām sakārtot ieslodzījuma vietu sistēmu un nodrošināt mūsdienīgu resocializāciju ar mērķi samazināt noziedzību. Latvijā nav iespējams ieviest jauno sodu izpildes politiku un atbilstošu tiesisko regulējumu, ja nav nodrošināti attiecīgi apstākļi ieslodzījuma vietu darbiniekiem darbam ar ieslodzītajiem.

Esošā valdība ir 21. valdība pēc kārtas, kuras deklarācijā par iecerēto darbību ir ticis ietverts jautājums par ieslodzījuma vietu infrastruktūras modernizēšanu un jaunas sodu izpildes politikas ieviešanu (skat. pievienoto kopsavilkumu un infografiku). Par jauna cietuma nepieciešamību tiek runāts jau vairāk nekā 12 gadus. Pa šo laiku īstenoti divi iepirkumi, un galu galā abas reizes valdība ir atlikusi cietuma būvniecību. Igaunija tikmēr ir pilnībā pabeigusi ieslodzījuma vietu reformu, slēdzot visus vecos 12 cietumus un uzbūvējot 3 jaunus cietumus – kopumā ieslodzījuma vietu infrastruktūrā investējot vairāk nekā 208,8 miljonus eiro.

“Skumji, ka budžeta veidošanā vēsture atkārtojas. Atšķirībā no citām nozarēm mēs nelūdzām finansējumu kādas administratīvas ēkas būvniecībai, bet gan vairāk nekā 115 gadu vecu cietumu infrastruktūras sakārtošanai, kuras tehniskais stāvoklis pietuvojies kritiskajai robežai. Lēmums atlikt cietuma būvniecību tikai palielina nenoteiktību, kad jaunā cietuma projekts varētu tikt realizēts. Ja pirms nedēļas mēs runājām par trim līdz četriem gadiem, tad šodien mums jārunā jau vismaz par pieciem vai sešiem gadiem. Kas uzņemsies atbildību par sabiedrības un ieslodzījuma vietu personāla drošību šajā papildu termiņā?” uzsver Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

“Acīmredzot daļa no politiķiem diemžēl joprojām nav sapratuši, ka sakārtota ieslodzījuma vietu infrastruktūra ir preventīvs līdzeklis noziedzības mazināšanai. Proti, atkārtotu noziegumu mazināšanai. Vienlaikus varu paust gandarījumu, ka lai arī ne bez grūtībām un smagu sarunu rezultātā, mums izdevies panākt papildu līdzekļus Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm, Valsts probācijas dienesta darbinieku, kā arī tiesnešu palīgu un sekretāru atalgojumam,” piebilst J.Bordāns.

Esošās ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzturēšanā un ārkārtas remontiem vien 2014.-2018. gada periodā no valsts budžeta ir ieguldīti aptuveni 11 miljoni eiro, turklāt turpmākajos gados nolietotās un nepiemērotās infrastruktūras uzturēšana sabiedrības un personāla drošības garantēšanai prasīs arvien vairāk finanšu līdzekļu, kas nekādā mērā neveicina efektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

“Nepieciešamība pēc jauna cietuma nav tikai viena ministra jautājums, bet gan visas valdības kopīgā atbildība. Ja ieslodzījuma vietā tiek nodrošināti atbilstoši resocializācijas apstākļi, tad valsts izbeidz apburto loku ar mūžīgi aprūpētajiem ieslodzītajiem, atgriežot tos sabiedrībā un darba tirgū,” uzsver Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece ģenerāle Ilona Spure.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU