Pērn Rīgas pils uzraudzības padomē tika pieņemts lēmums sadalīt Rīgas pils Kastelas daļas rekonstrukcijas darbus kārtās. Rudenī plānots izsludināt iepirkumu I un II kārtas būvdarbu veikšanai, kas paredz atjaunot Rīgas pils daļu ar kopējo platību vairāk nekā 4 tūkstoši kvadrātmetru. Plānots, ka atjaunotā kapelas telpa būs sabiedrībai apskatāma jau 2023. gadā, vēl pirms Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atgriešanās vēsturiskajās telpās.
„Mērķtiecīgi virzāmies uz priekšu ar Rīgas pils senās daļas atjaunošanas projektu, kurā svarīgi rūpīgi saglabāt un atjaunot valstij nozīmīgo vēstures un kultūras mantojumu, lai tas kalpotu nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu. Apzināmies, ka būvdarbu veikšana Rīgas pils senajā daļā būs izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, tādēļ paralēli Rīgas pils uzraudzības padomes sēdēm dažādu jautājumu risināšanā izveidotas metodiskās padomes, ko veido pieredzējuši eksperti – arhitekti, restauratori un kultūras institūciju pārstāvji,” atklāj Kitija Gruškevica.
„Esmu gandarīts, ka VNĪ ir ieklausījušies Pils padomes ekspertu rosinājumā un no pieredzē bagātiem Latvijas speciālistiem izveidojusi atsevišķas ekspertu metodiskās padomes specializēto arheoloģiskās izpētes, interjera atjaunošanas un celtniecības darbu procesu novērtējumam, kā arī atbildīgu metodisko risinājumu pieņemšanai. Šādu specializēto ekspertu padomju ieteiktie risinājumi ļaus bez kavēšanās un maksimāli saudzīgākajā veidā veikt pils senās daļas atjaunošanu”, skaidro Rīgas pils atjaunošanas padomes priekšsēdētājs Ojārs Spārītis.
Kamēr pilī notiks būvdarbi, sabiedrībai būs iespēja virtuāli 3D tūrē izstaigāt būtiskākās topošās atjaunotās pils daļas telpas – stāvokli pirms un pēc atjaunošanas darbiem. Rīgas pils kastelas atjaunošana tiks veikta pēc PS „Rīgas pils Kastelas projekts” izstrādātā būvprojekta arhitekta Reiņa Liepiņa vadībā.
No pērnā gada decembra sešu mēnešu garumā Rīgas pils kastelas pagrabā SIA „Arhitektoniskā izpētes grupa” veica arheoloģisko izpēti un Rīgas pils uzraudzības padomei sniedza gala atzinumu. Būtiskākā no pagrabu izpētes rezultātiem un arheoloģijas darbu laikā atrastajām vēstures liecībām ir pils kastelas ziemeļu korpusā atklātais 13. gadsimta Rīgas pilsētas aizsargmūra fragments. Rietumu korpusā 1330. gada pilsētas apbūves paliekas, kuras iestiepjas zem kastelas pagalma sienas, un 2,5 m x 2,5 m apvalkdūmeņa pavarda pamatne. Vienlaikus tika atrastas holandiešu flīžu paliekas, kā arī krāsns podiņi, starp kuriem zīmīgākais ir „Dieva jērs” jeb Agnus Dei 1607. gada modelis, kas ir trešais atrastais eksemplārs Latvijā. Rietumu korpusā atrasts 14. gadsimta pavards un 16. gadsimta kāpnes iekšējai komunikācijai starp stāviem korpusos.
Rīgas pils uzraudzības padomes priekšsēdētājs ir Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. Padomē kopā darbojas 16 locekļi, tostarp Nacionālās kultūras mantojumu pārvaldes, VNĪ, Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas, Rīgas domes, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pārstāvji, kā arī pieredzējuši arhitekti un restauratori.
VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 milj. kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 milj. kvadrātmetru platībā. VNĪ šogad Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta „Ilgtspējas indeksa” vērtējumā saņēma augsto zelta godalgu un speciālbalvu par straujāko izaugsmi, kā arī iekļauts VID „Baltā saraksta” zelta līmenī. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.
