Salīdzinājumā ar 2018. gada 2. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 4.1%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 5.6%.
Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (64.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (35.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).
Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2019. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.
Iedzīvotājiem bija pieejami 41.9 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 949 bankomāti. 2019. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3.5 milj. klientu norēķinu kontu (vidēji 1.9 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju).
Nozīmīgi ir tas, ka 2019. gada 1. pusgadā Latvijas Bankas izveidotajā un uzturētajā zibmaksājumu infrastruktūrā tika apstrādāti 2.6 milj. zibmaksājumu 477.2 milj. eiro apjomā.
Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām pieejams Latvijas Bankas interneta vietnē (https://www.bank.lv/statistika/dati-statistika/maksajumu-sist-statistika).
Rīkojoties sabiedrības un tautsaimniecības interesēs, Latvijas Banka veic vairākus ikvienam iedzīvotājam, finanšu tirgiem un sabiedrībai kopumā nozīmīgus uzdevumus:
- līdzdarbojas eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;
- emitē skaidro naudu Latvijā un piedalās skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;
- nodrošina valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;
- uztur starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru un veicina to raitu darbību;
- pārvalda ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;
- darbojas kā Latvijas valdības finanšu aģents un sniedz finanšu pakalpojumus citiem tirgus dalībniekiem;
- sagatavo un publicē finanšu, monetāro un maksājumu bilances statistiku;
- uztur un attīsta Kredītu reģistru;
- konsultē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu naudas politikas un citos ar Latvijas Bankas darbību saistītos jautājumos.
Latvijas Banka attīsta makroekonomisko un finanšu analīzi un izpēti, tādējādi radot drošu pamatu lietpratīgai darbībai šajās jomās. Nozares vadošā eksperta loma palīdz Latvijas Bankai veicināt sabiedrības izpratni par tautsaimniecības un naudas sistēmas attīstību, aktuālo situāciju un īstenoto ekonomisko politiku. Latvijas Banka arī aktīvi darbojas sabiedrības ekonomiskās izglītošanas jomā.
Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, t.sk. divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. TARGET2-Latvija ir starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst Eiropas Vienotajā automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET2. Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS sistēma) tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem.
Turpinot maksājumu infrastruktūras attīstību, EKS sistēmā 2017. gada augusta beigās tika ieviests ātro maksājumu jeb zibmaksājumu serviss, kas ir nozīmīgs stimuls inovatīvo maksājumu instrumentu attīstībai Latvijā.
EKS sistēmas ietvaros Latvijas Banka piedāvā papildu servisu – Zibsaišu reģistru. Zibsaišu reģistra lietotāji – kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji – var piedāvāt saviem klientiem veikt maksājumus, izmantojot vienīgi saņēmēja mobilā tālruņa numuru. Pirmā šo iespēju sākusi piedāvāt AS "Citadele banka", un paredzams, ka drīz Zibsaišu reģistra iespējas sāks izmantot arī citas lielās bankas, tādējādi zibenīgi starpbanku maksājumi starp dažādu kredītiestāžu kontiem, izmantojot mobilā tālruņa numuru, kļūs pieejami plašam klientu lokam.
