Likumprojekta būtība – tā kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (Novēršanas likums) ir noteikts, ka UR dati no 2020.gada 1.janvāra ir jānodrošina visiem interesentiem bez maksas, tad UR likumā tiek noteikti principi datu saņemšanai – kāda informācija visiem brīvi pieejama tiešsaistē, kāda – tiešsaistē, bet ar autorizāciju un kāda – tikai pēc pamatota pieprasījuma.
Mērķis – “trīs vienā” jeb ērti, ātri, efektīvi
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt UR informācijas ērtu un ātru pieejamību, lai efektīvi nodrošinātu publiski pieejamu ticamu informāciju privāto un publisko personu tiesību aizsardzībai un pienākumu izpildei, kā arī veicinātu publisku reģistru ierakstu izmantošanu un garantētu fizisko personu datu aizsardzību, tostarp nosakot ziņas, kuru pieejamība vai izmantošana ir ierobežojama. Plānots, ka UR likuma grozījumi, kuriem šonedēļ valsts sekretāru sanāksmē tiek uzsākts starpministriju saskaņošanas process, stāsies spēkā 2020.gada 7.janvārī.
Publiskā reģistra spēks – iegūt, pārbaudīt, reģistrēt un izsniegt
UR galvenā valsts notāre Guna Paidere uzsver, ka UR pastāvēšanas mērķis ir noteiktu datu un dokumentu publiskas pieejamības un ticamības nodrošināšana. Reģistrs, atbilstoši UR darbību regulējošajiem dokumentiem, informāciju uzkrāj sabiedrības interesēs, lai nodrošinātu uzticamu un drošu darījumu vidi valstī, tātad – dalās ar reģistru ierakstos esošo informāciju. Tāpēc informācijas izsniegšanas attīstība atbilstoši mūsdienu tehnoloģiju iespējām, tostarp, palielinot klientu pašapkalpošanās iespējas un samazinot iestādes darbinieku iesaisti, no vienas puses, un tiesību normām, tostarp fizisko personu datu aizsardzībai, no otras puses, ir iekļauta UR stratēģijā 2018. – 2020.gadam.
Mainās pieejamības forma
Šobrīd informāciju no UR reģistriem var saņemt gan elektroniskā, gan papīra formā – ir jāizdara pieprasījums un jāveic maksājums par pakalpojumu un tādējādi var iegūt informāciju tieši no UR. Jāuzsver, ka tikai UR sniegtajai informācijai no publiskiem reģistriem ir publiskas ticamības raksturs – tā ir juridiski uzticama informācija, kurai ir pierādījuma spēks.
Ņemot vērā, ka UR informācijas izplatīšanā kā informācijas atkalizmantotājs ilgstoši ir piedalījies arī privātais sektors – sākotnēji viens ekskluzīvs informācijas izplatītājs, un pēc 2011.gada tam pievienojās vēl trīs informācijas atkalizmantotāji, tad sabiedrība ir pieradusi informāciju iegūt arī ar privātā sektora starpniecību piedāvātiem pakalpojumiem. Šie pakalpojumi ir informatīvi, kam nav publiskas ticamības rakstura.
Savukārt jaunais regulējums nosaka, ka ikviens interesents varēs iegūt informāciju no UR reģistriem tieši un tiešsaistē bez autorizācijas un bez maksas.
Likumprojekts informācijas atkalizmantotājus neierobežo
Datu atkalizmantotāji jau UR pauduši satraukumu par iespējām turpmāk saņemt datus tālākai izmantošanai komerciālos nolūkos. G.Paidere uzsver, ka likumprojekts neaizliedz UR informācijas atkalizmantošanu jaunu pakalpojumu veidošanai. Informācijas atkalizmantošana ir regulēta Informācijas atklātības likumā, nosakot, ka atkalizmantošana ir iestādes rīcībā esošas un iestādes radītas vispārpieejamas informācijas izmantošana komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis, ja to dara privātpersona, kura iestādes rīcībā esošo informāciju izmanto, neveicot valsts pārvaldes uzdevumus. Proti, atkalizmantošana ir informācijas izmantošana citiem nolūkiem, nekā tā tiek vākta, jeb jaunu produktu un pakalpojumu ar pievienoto vērtību sniegšana. Kontekstā saistošs ir nosacījums, ka publiski ticamas reģistru informācijas sniegšana ikvienam – privātpersonām (fiziskām un juridiskām) un publiskām personām un to iestādēm ir UR darbības mērķis un funkcija.
Turpmāk datu pieejamība UR informācijas tīmekļvietnē tiks nodrošināta lietotājiem ērtā formātā, bet informācijas atkalizmantotājiem UR reģistru ieraksti arī turpmāk būs pieejami tiešsaistē elektroniskā formātā. G.Paidere uzsver, ka likumprojekts nekādā veidā neierobežo informācijas atkalizmantotāju konkurenci un nerada atkalizmantošanas monopola situāciju. Tieši pretēji – tā kā atkalizmantotājiem vairs turpmāk nebūs jāmaksā par UR informācijas saņemšanu, UR informācija tiek padarīta pieejamāka plašākam saņēmēju lokam, tā veicinot iespējas atkalizmantošanas nozarē iesaistīties jauniem pakalpojumu sniedzējiem un radīt jaunus pakalpojumus, balstoties uz UR reģistru informāciju.
Jaunas pārrobežu biznesa iespējas
Turklāt Eiropas biznesa (uzņēmumu) reģistru dati brīvpieejā šobrīd ir arī Eiropas biznesa reģistru asociācijas aktualitāte. G.Paidere stāsta, ka asociācija, kurā ietilpst arī Latvijas Uzņēmumu reģistrs, šobrīd Nīderlandes Uzņēmumu reģistra vadībā strādā pie tā, lai harmonizētu informācijas apjomu, ko ES uzņēmumu reģistri piedāvātu jebkuram interesentam atvērto datu formā. Ņemot vērā, ka pašreiz informācija, ko ievāc, reģistrē un publisko Eiropas Biznesa (Uzņēmumu) reģistri, nav vienota, jo dalībvalstu nacionālie regulējumi atšķiras, asociācija strādā pie tā, lai, visiem Eiropas reģistriem vienojoties, tiktu noteikts “vienots biznesa datu komplekts” jeb reģistru ieraksti, kuri pēc vienotiem kritērijiem visos Eiropas biznesa reģistros pieejami brīvpieejā. “Vienotais komplekts” būtu Eiropas valsts iestāžu (biznesa reģistri) devums privātajiem uzņēmējiem (informācijas atkalizmantotājiem) jaunu uzņēmējdarbības videi aktuālu pārrobežu pakalpojumu/produktu radīšanai, ņemot vērā, ka daudzi Eiropas Savienības dalībvalstu uzņēmēji strādā vienlaicīgi vairākās Eiropas valstīs kā vienotā Eiropas tirgū.
Informācijas publiskošana un informācijas atkalizmantošana – vai sinonīmi?
“Lai gan informācija ir svarīga uzņēmējdarbības vides caurspīdīguma nodrošināšanai, biznesa vides caurspīdīgums nav absolūts jēdziens. Ir jāsalāgo uzņēmējdarbības vides caurspīdīguma prasības un fizisko personu datu aizsardzības normas,” uzsver G.Paidere.
UR līdzšinējā pieeja attiecībā uz datu atkalizmantošanu bija liberāla – no 2011.gada, kad UR dati tika atvērti plašākai atkalizmantošanai, iestāde privātajam sektoram tirgoja visu savā rīcībā esošo informāciju – gan reģistru ierakstus un citu reģistrēto informāciju, gan reģistrācijas lietās esošos dokumentus. 2015.gadā izgaismojās problemātika, ka ar šādu neierobežotu datu nodošanu var tikt nodarīts kaitējums privātpersonām datu aizsardzības jomā. Pēc tam, kad Datu valsts inspekcija (DVI) sodīja UR vadītāju par to, ka datu atkalizmantotājs bija publiskā telpā par maksu nodevis UR pieejamu, kāda uzņēmuma reģistrācijas lietā esošu dokumentu – policijas lēmumu par aresta uzlikšanu kādas firmas kapitāldaļām dēļ uzņēmēja pastrādātā dzimumnozieguma. Lēmumā bija lasāmi arī cietušā bērna vārds un nozieguma veids. DVI uzskatīja, ka atbildība par informācijas atkalizmantotāja publiskotajiem komercreģistra datiem jāuzņemas UR.
Pēc šī notikuma UR pārskatīja datu apjomu, kas pieejams atkalizmantotājiem komercpakalpojumu veidošanai, un sāka strādāt pie jauna normatīvā regulējuma. Iestrādnes 2018.gadā pārskatīt prasīja Vispārīgās datu aizsardzības regula. Tāpēc normatīvā regulējuma grozījumu izstrāde ieilga.
Punktu divu valsts iestāžu strīdam par reģistrācijas lietās esošo dokumentu pieejamību pielika Latvijas Republikas Senāts, 2019. gada spriedumā norādot, ka UR pienākums izsniegt informāciju ir noteikts, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto ziņu par reģistrētajiem tiesību subjektiem (uzņēmumiem, organizācijām) un juridiskajiem faktiem publisku ticamību un pieejamību. Tajā pašā laikā šis informācijas izsniegšanas pienākums neattiecas uz jebkuru informāciju, kas kaut kādā veidā ir nonākusi UR rīcībā.
Publiskā un nepubliskā daļa
Lai izdarītu ierakstus reģistros, UR rīcībā nonāk dažāda informācija – gan dati, kas ir jāreģistrē un jāpublisko, gan dokumenti – daļa no kuriem ir jāpublisko, bet daļa kalpo kā papildu pierādījums, lai UR valsts notārs var izlemt, vai pieteiktie dati būtu reģistrējami. Ņemot vērā, ka ne viss tiek iesniegts ar mērķi publiskot, tika uzsākts darbs pie jauna koncepta – nodalīt UR uzkrāto informāciju divos lielos šķīrumos – publiskā daļa, kas pieejama visiem, un nepubliskā jeb ierobežotas pieejamības informācija, kas pieejama tiesībsargājošajām iestādēm, tiesām, kā arī pēc jebkuras personas pamatota lūguma.
Amatpersonu personas kodi – būt vai nebūt publiskiem
Lai gan likumprojekta sabiedriskajā apspriešanā interese par likumprojektu bija tikai informācijas atkalizmantotājiem, pēdējās dienās vērojams mediju satraukums par amatpersonu personas kodu pieejamību turpmāk. “Reģistrs var nomierināt visus, sakot, ka amatpersonu personas kodi arī turpmāk būs pieejami!” uzsver G.Paidere. Komersantu amatpersonu personu kodi ietilpst jēdzienā “UR ieraksts”, ko regulē Komerclikuma 8.pants, un citiem tiesību subjektiem (uzņēmumi, organizācijas) - citi likumi, kas regulē reģistru ierakstu saturu. “Drīzāk ir pat solis pretējā virzienā – turpmāk arī valsts iestāžu amatpersonu personas kodi būs tikpat publiski kā komersantu,” stāsta G. Paidere.
Brīvi, ar autorizāciju, pēc pieprasījuma
Turpmāk ikvienam interesentam UR informācijas tīmekļvietnē tiešsaistē būs pieejami:
- bez identifikācijas – visi aktuālie UR reģistru ieraksti, tostarp amatpersonu un dalībnieku personas kodi, kā arī aktuālās ziņas par aizliegumiem, ja tādi noteikti, ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, kā arī citas ziņas, kuru pieejamību reģistrā nosaka normatīvie akti;
- ar identifikāciju (autorizācija ar eID karti, eParaksta viedkarti, eParaksts mobile, internetbankas starpniecību) – vēsturiskie UR ieraksti, kā arī dokumenti no reģistrācijas lietas. Turklāt UR vērš uzmanību, ka attiecībā uz dokumentu pieejamību UR likuma grozījumi nemaina esošo situāciju – pieejamo dokumentu saraksts ir pieejams UR mājas lapas sadaļā “Saņem informāciju”, un jau kopš 2018.gada augusta dokumenti netiek nodoti informācijas atkalizmantotājiem, un ir pieejami tikai UR.
- Pārējie (neuzskaitītie) reģistrācijas lietā esošie dokumenti un ziņas tiks iekļauti reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā, un tie būs pieejami pēc personas pamatota pieprasījuma.
#Fakti: Valsts publisko reģistru publiskuma evolūcija
Līdz 2011.gadam augustam –viens ekskluzīvs atkalizmantotājs UR reģistru datiem
Pēc 2011.gada augusta – atvērts tirgus atkalizmantotājiem. Praktiski šo iespēju izmanto četri UR datu atkalizmantotāji
2015.gads – Datu valsts inspekcija soda UR vadītāju par pārāk plašas informācijas nodošanu informācijas atkalizmantotājiem
2018.gada maijs – Vispārīgā datu aizsardzības regula
2018.gada augusts – UR pārtrauc reģistrācijas lietās esošo dokumentu nodošanu informācijas atkalizmantotājiem, dokumenti ir pieejami tikai UR
2019.gada jūlijs – stājas spēkā jauna informācijas atkalizmantošanas direktīva, kas stiprina publiskā sektora datu atvēršanu inovāciju veicināšanai
2020.gada janvāris – valsts publiskie juridisko personu reģistri sabiedrībai kļūst pieejami tieši, bez starpniekiem, bez līgumsaistībām un tiešsaistē, un bez maksas.
