Iesākumā – ko tad nozīmē vārds “seksisms”? Eiropas Padome kā seksismu ir definējusi jebkuru publisku vai privātu darbību, žestu, vizuālu attēlojumu, runātu vai rakstītu vārdu, darbību vai uzvedību, kas balstīta uzskatā, ka persona vai personu grupa ir mazvērtīgāka tās dzimuma dēļ, un kuras mērķis vai rezultāts ir cieņas vai tiesību aizskaršana, aizvainojošas degradējošas vides radīšana, ierobežojumu radīšana autonomijas un cilvēktiesību īstenošanai, kā arī dzimumu lomu stereotipu uzturēšana un veicināšana (CM/Rec(2019)1). Ikdienā ar seksistisku jeb dzimumdiskriminējošu attieksmi saprot attieksmi, kas veicina sociālo lomu stereotipizāciju atbilstoši cilvēka dzimumam. Tā mēdz saukt arī nicīgu attieksmi pret konkrētu dzimumu vai stereotipu veidošanu par vīriešu vīrišķīgumu vai sieviešu sievišķīgumu. Ļoti tipiski šādu stereotipu piemēri ir “sievietes vieta ir virtuvē”, “īsti vīri neraud”, “visas sievietes ir sliktas autovadītājas”, kā arī uzskats, ka sievietei partnerattiecībās ir jāieņem pasīva un pakļāvīga loma. Iebilšana pret seksismu nekādā ziņā nenozīmē vēršanos pret seksuālām attiecībām vai konkrētiem cilvēkiem, kas atbilst šiem stereotipiem. Seksistisku vēstījumu gadījumos problēma ir neveselīgu aizvainojošu vēstījumu izplatīšana, kas aizskar kāda dzimuma cieņu un vietu sabiedrībā.
Minētie plakāti attēloja meitenes kā pasīvus seksualizētus objektus ainās, kas papildinātas ar saukļiem “some bitches are always ready for opportunities” un “a real women never let her man go to ghetto games hungry or horny”, kā arī atspoguļoja meitenes iesaistītas kautiņā. Kas šādam vēstījumam vainas.
Pirmkārt, konkrētie plakāti ar savu vēstījumu bija aizskaroši meitenēm un sievietēm kā grupai, kas vēsturiski ir saskārusies ar diskrimināciju un kam joprojām nākas cīnīties par līdztiesīgu attieksmi sabiedrībā. Ir ļoti iespējams, ka ne katra individuāla sieviete un meitene vienu vai otru seksistisku vēstījumu uztvers kā problemātiskus un jutīsies aizskarta. Tomēr skaidri jāapzinās – tas, ka daži indivīdi kādā jautājumā nesaskata problēmu vai ērtības labad to interpretē pozitīvā veidā, nenozīmē, ka kopskatā viss ir kārtībā. Jau sen esam nonākuši pie apziņas, ka mūsdienīgas sabiedrības viens no pamatprincipiem ir dzimumu līdztiesība un savstarpēja cieņa. Tādēļ vēstījumi, kas pazemina meiteņu un sieviešu lomu līdz objektivizētām būtnēm, kam jāapmierina vīriešu vajadzības (t.i., “pabarot un apmierināt”), piedāvā jaunām meitenēm un puišiem neveselīgus, novecojušos stereotipos balstītus attiecību modeļus. Izplatot šādu vēstījumu, mēs turpinām atražot stereotipus par dzimumu lomām, kā arī attaisnojam un veicinām vardarbību pret sievietēm, tās pielīdzinot seksualizētiem objektiem, kam ir pienākums pret vīriešiem. Turklāt šādi vienkāršoti vēstījumi nonivelē arī vīriešu un puišu tēlu, tos reducējot uz vienkāršotām izsalkušām un seksuālas attiecības meklējošām instinktu vadītām būtnēm.
Veselīgas attiecības un dzimumu lomas ir iespējamas, ja tās balstītas savstarpējā cieņā un sapratnē. Latvijā joprojām ir augsta vardarbības pret sievietēm izplatība un augsta tolerance pret vardarbību gan sabiedrībā kopumā, gan speciālistu vidū, turklāt vēl nesen katrs trešais Latvijas iedzīvotājs uzskatīja, ka vardarbība ģimenē ir privāta lieta (LM, 2018). Šādi priekšstati un rīcība neizmainās vienas dienas laikā. Lai mainītu sabiedrības viedokli un veicinātu iecietību un cieņu, nepieciešams ilgs un pastāvīgs darbs ar visām paaudzēm, tai skaitā jauniešiem.
Centrā MARTA, vadot nodarbības skolās par veselīgām attiecībām un organizējot jauniešu atbalsta grupas, redzam problēmas, ar kurām sastopas jaunieši kā Rīgā, tā reģionos. Jauniešu vidē diemžēl joprojām plaši izplatīta gan emocionālā, gan fiziskā vardarbība, daudzi jaunieši pieredz apcelšanu, seksuālu un fizisku aizskaršanu. OECD PISA ziņojumā “Vardarbības izplatība skolu vidē” norādīts, ka 15 gadus vecu jauniešu vidū 30,6% vairākkārt mēnesī saskaras ar fizisku vai psiholoģisku vardarbību (OECD, 2017). Savukārt līdz pat 73% jauniešu vecumā no 13 līdz 18 gadiem vairāk nekā reizi dzīvē ir piedzīvojuši seksuāla rakstura aizskaršanu (ASBAE, 2015). Pētījumi liecina, ka vardarbība jauniešu vidū nav tikai individuāla atbildība, bet gan dažādu bioloģisku, sociālu, ekonomisku un kultūras faktoru rezultāts. Kā jaunieši tiek galā ar izaicinājumiem, kas rodas šajā dzīves posmā (piemēram, pirmā partnerattiecību pieredze, konfliktsituāciju risināšana, atkarību riski u.c.), ir atkarīgs no viņu sociālajām un emocionālajām prasmēm, ģimenes un sociālā atbalsta, kā arī iespējai piekļūt kvalitatīvai izglītībai un kultūrai. Veselīgas, uz savstarpēju cieņu un uzticību balstītas attiecības ne tikai starp vienaudžiem, bet arī starp pieaugušajiem, ir būtiskas identitātes, pašcieņas un personības autonomijas veidošanās procesos. Pieminētie Ghetto Games plakāti īpaši problemātiski bija tieši šī iemesla dēļ – vidē, kas veido jauniešu uztveri un vērtības, izvietotajos plakātos atspoguļotie scenāriji piedāvāja neveselīgus, jauniešu veiksmīgai izaugsmei nepiemērotus attiecību un uzvedības modeļus, kuros līdzvērtīgas sadarbības vietā attiecībās meitenēm tika ierādītas asimetriskas lomas, kā arī konfliktu risināšana attēlota vardarbīgā veidā (nevis izmantojot sporta piemērus, kas šai videi noteikti būtu piemērotāka un veselīgāka vizuālā valoda). Šādu vēstījumu klātbūtne vidē, kurā uzturas jaunieši, normalizē attiecīgos izturēšanās modeļus, tādējādi ietekmējot jauniešu savstarpējās attiecības un paštēlu. Ikdienas seksisms, kam piederīgi arī šādi pilsētvidē sastopami vēstījumi, ir neatraujami saistīts ar vardarbības līmeni sabiedrībā (CM/Rec(2019)1).
Gadījums ar Ghetto Games ir tikai viena no daudzām pilsētvidē, medijos un ikdienas komunikācijā sastopamajām epizodēm. Šādos gadījumos svarīgi ir nevis nosodīt, bet gan konstruktīvi sarunāties un skaidrot, kāpēc konkrētais vēstījums nav adekvāts. Seksistiski, diskriminējoši stereotipi bieži vien tiek atražoti nejaušā un neapzinātā veidā, tāpēc ir svarīgi kritiski izvērtēt mums piedāvātos vēstījumus, uzklausīt un apzināties, ka problēma bieži vien ir dziļāka nekā tā virspusēji šķiet. Katrs viens šāds gadījums pats par sevi, protams, nav pasaules gals, tomēr tie veido mūsu kopējo vidi un izpratni par attiecībām un dzimumu lomām. Pusaudžu vecumā jaunieši ir viegli ietekmējami un bieži vien seko savu elku un sociālo grupu paraugam, tieši tāpēc organizācijām, kas ikdienā strādā ar jauniešiem, būtiski pārdomāt, kādu vēstījumu tās pauž saviem pusaugu sekotājiem. Jaunieši šajā vecuma posmā apgūst uzvedības modeļus un priekšstatus par dzimumu lomām, kādi ir pieļaujami un tiek sagaidīti no viņiem sabiedrībā. Ja vēlamies veicināt līdztiesīgāku un iecietīgāku sabiedrību, jādomā par vērtībām un vēstījumiem, ko izplatām.
Madara Kanasta, Centra MARTA jaunatnes projektu koordinatore.
Biedrība “Centrs MARTA” ir 2001. gadā dibināta Latvijas nevalstiskā organizācija, kuras mērķis ir veidot dzimumu līdztiesībā balstītu pilsonisko sabiedrību, aizstāvot sieviešu, jauniešu un bērnu tiesības, uzlabot šo personu sociāli ekonomisko situāciju, palīdzot apzināties savas iespējas un attīstīt kompetences, un veidot drošu vidi, ļaujot katram izprast sevi un pašrealizēties. MARTAs darbības virzieni ir vardarbības mazināšana pret sievietēm un bērniem, cilvēku tirdzniecības mazināšana, interešu aizstāvība, preventīvais darbs ar jauniešiem un vīriešu iesaiste darbā ar puišiem vardarbības mazināšanai. 2018. gadā Centrā MARTA kopumā palīdzība tika nodrošināta 388 sievietēm.
Atsauces:
- Council of Europe // Recommendation CM/Rec(2019)1 of the Committee of Ministers to member States on preventing and combating sexism
- European Institute for Gender Equality // Glossary
- Labklājības ministrijas informatīvais ziņojums par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē gadījumiem, to izplatību un dinamiku 2016. gadā. Rīga, 2018
- OECD (2017), PISA 2015 Results (Volume III): Students’ Well-Being, PISA, OECD Publishing, Paris
- Research report for the Addressing Sexual Bullying Across Europe (ASBAE) project, “Sexual bullying in young people across five European countries”, 2015
- OECD (2017), PISA 2015 Results (Volume III): Students’ Well-Being, PISA, OECD Publishing, Paris.
