Ar jauno regulējumu tiek saglabāts samērīgums starp sabiedrības interesēm pēc iespējas plašāk un pilnīgāk izmantot arhīva dokumentus ar personas tiesībām uz personas datu aizsardzību.
Ar grozījumiem likumā paredzēts samazināt dokumentu ierobežotas pieejamības laiku dokumentiem pēc fizikas personas nāves, atceļot ierobežojumu, kas noteica, ka tādu dokumentu, kas satur sensitīvus personas datus vai informāciju par privāto dzīvi, pieejamība ir ierobežota vēl 30 gadus pēc personas nāves.
Tāpat likuma grozījumi definē arhīvu un dokumentu izmantotāju tiesības, pienākumus un atbildību dokumentu, kas satur fizisko personu datus, izmantošanai.
Tā, piemēram, lai aizsargātu nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentus, to atvasinājumu un izziņas, kas vairumā gadījumu satur fizisko personu datus un citu informāciju par personas privāto dzīvi, interesentam pieprasījumā jānorāda arī sevi identificējoša informācija. Vienlaikus likumprojekts arī definē, kā arhīvs šos datus drīkst apstrādāt.
Pēc arhīviski vērtīgo dokumentu arhivēšanas vairs nav pieļaujama nekādu labojumu izdarīšana šajos dokumentos, tādējādi likuma grozījumos skaidrots, ka persona nevar lūgt labot vai dzēst informāciju par sevi, jo dokumenti ir jāsaglabā nākamajām paaudzēm autentiski tādi, kādi tie ir radīti.
Tāpat kā likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, arī grozījumi Arhīvu likumā paredz, ka uz Latvijas Republikas okupācijas laikā radītajos dokumentos esošajiem personas datiem neattiecas liegums ar tiem iepazīties bez personas atļaujas.
