DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
03. jūlijā, 2019
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra
2
2

I. Mūrniece: Baigais gads nesa nežēlīgākos noziegumus, kādi pastrādāti pret Latvijas iedzīvotājiem

FOTO: Ernests Dinka, Saeima

Baigais gads nesa nežēlīgākos noziegumus, kādi jebkad pastrādāti pret Latvijas iedzīvotājiem. 99 nevainīgu dažāda vecuma un dažādu profesiju cilvēku nāve, kurus 1941.gadā nošāva un apraka Rīgas Centrālcietuma 4.korpusa pagalmā, ir viens no Sarkanā terora baisākajiem notikumiem. To sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece trešdien, 3.jūlijā, uzrunājot klātesošos komunistiskā terora upuru piemiņas vietas atklāšanas pasākumā Rīgas Centrālcietumā.

“Asinīm un asarām slacītais Baigais gads “tautas laika” ziņā ir šķietami īss nogrieznis – viens gads. Taču Latvijai un tās iedzīvotājiem tas mainīja visu,” pauda I.Mūrniece, uzsverot, ka šajā gadā sākās arī holokausts uz Latvijas zemes un rīt pieminēsim pret ebreju tautu vērstā genocīda nevainīgos upurus.

Lai arī visu padomju okupācijas periodu Baigā gada un pēckara laikā izdarītie totalitārā komunistiskā režīma noziegumi tika slēpti un daudzi pierādījumi iznīcināti, ikvienā mūsu asiņu lāsītē ir atmiņas par Baigā gada sāpēm un bēdām. Par nošautajiem, par deportētajiem, par fiziski salauztajiem. Jo tauta paaudzēs glabā atmiņas par nevainīgajiem upuriem, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

I.Mūrniece pauda gandarījumu, ka pēc daudziem gadiem joprojām lolojam mūsu tautai zaudēto cilvēku piemiņu, cenšoties dokumentāli izzināt un cilvēciski un emocionāli izprast to, ko mūsu tautai nācies izdzīvot. Kā akcentēja Saeimas priekšsēdētāja, tas ļauj skaidri apzināties, ka nekad to vairs nepieļausim.

Viņa īpaši pateicās Okupācijas muzeja pētniecei, vēsturniecei Inesei Dreimane, kas daudz strādājusi, lai noskaidrotu vēsturiskos faktus un to 99 nevainīgo cilvēku likteņus, kuri Baigajā gadā tika nošauti Centrālcietuma pagalmā. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja pateicās Centrālcietuma sociālajai darbiniecei Ilonai Ceicānei par ideju izveidot piemiņas vietu un Ieslodzījumu vietu pārvaldei – par atbalstu šai idejai.

Šodien mēs atzīmējam arī Latvijas ieslodzījumu vietu sistēmas jeb Latvijas penitenciārās sistēmas izveidošanas simto gadskārtu, sacīja I.Mūrniece, izsakot pateicību par smagu un atbildīgu ikdienas darbu ieslodzījumu vietu darbiniekiem un īpaši uzteicot Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieci ģenerāli Ilonu Spuri.  

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU