VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola preses konferencē uzsvēra: “Piesārņojuma samazinājums no malkas apkures iekārtām ir tikai viens no rīcības plāna punktiem. Mērķis ir uzlabot valsts gaisa kvalitāti, aicinot pilsētas, kur gaisa kvalitātes rādītāji nav apmierinoši, radīt apstākļus, motivējot iedzīvotājus, izvēlēties centralizēto apkuri, vai, ja tas nav iespējams, ar atbalsta mehānismiem veicināt jaunu, modernāku, dabai draudzīgāku apkures iekārtu nomaiņu. Uz šo mērķi jāvirzās pakāpeniski, ievērojot arī iedzīvotāju sociālās iespējās.”
Mājsaimniecības sektora radītās emisijas – krāsns vai citas individuālās apkures iekārtas, kur kā kurināmais tiek izmantota malka vai citi koksnes materiāli, kā arī ogles, rada sīkos putekļus (PM2,5), kas ilgtermiņā rada būtisku kaitējumu cilvēku veselībai. Plašāk par ārtelpu gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību, skatiet Veselības inspekcijas mājas lapā. Esošie monitoringa dati parāda, ka atsevišķās pilsētās – Rīgā, Liepājā un Rēzeknē šo smalko daļiņu koncentrācija gaisā pārsniedz cilvēka veselībai drošu līmeni. Lai samazinātu piesārņojuma radīto ietekmi uz sabiedrības veselību, rīcības plānā noteikts, ka radītās emisijas jāierobežo, tādēļ plāns paredz, ka šīm pašvaldībām nepieciešams novērtēt kādi ir galvenie piesārņojuma avoti – cik ir individuālu apkures iekārtu, kādā stāvoklī tās ir un kuros rajonos atrodas un attiecīgi tālāk plānot papildus pasākumus piesārņojuma samazināšanai.
Pašvaldība sadarbībā ar ministriju un, pamatojoties uz saistošajiem noteikumiem, var noteikt zonas, kur individuālās apkures iekārtas, kas rada piesārņojumu, būtu īpaši jāuzrauga (piem. pilsētu centros, netālu no atpūtas teritorijām, slimnīcām, bērnu izglītības iestādēm, utml.). Plāns paredz, ka ir nepieciešams sniegt atbalstu, lai motivētu iedzīvotājus līdz 2030. gadam pieslēgties centralizētajai siltumapgādei, kā arī vietās, kur tas nav tehniski un ekonomiski iespējams, nomainīt vecās, neefektīvās iekārtas uz efektīvākām un videi draudzīgākām. Pašlaik Latvijā nav izstrādāts vienots regulējums, kas ierobežotu vai kontrolētu individuālās malkas apkures iekārtas radīto emisijas daudzumu, kā tas ir citviet Eiropā. Taču, piemēram, ar Rīgas pašvaldības sasitošajiem noteikumiem jau šobrīd ir noteiktas zonas, kurās ir aizliegts būvēt vai ierīkot jaunas krāsnis, kas rada daļiņu emisijas.
Lai rūpētos par cilvēku veselību un vidi, kā arī mazinātu kaitīgo vielu izplatību dabā ilgtermiņā, kas rodas ne tikai no apkures sistēmām, un uzlabotu gaisa kvalitāti iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijas lielākajās pilsētās, VARAM sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Zemkopības ministriju, Vides konsultatīvo padomi un pašvaldībām, izstrādā Rīcības plānu, kas 6.jūnijā tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas paredz līdz 2030.gadam veikt dažādus pasākumus gaisa piesārņojuma samazināšanai vairākās nozarēs, kā enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība un mājsaimniecības. Starpministriju saskaņošana par plānu ir procesā.
Plāns ir tapis atbilstoši Eiropas Komisijas direktīvai, likumam “Par piesārņojumu” un Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 614 “Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi”. Rīcības plāns sabiedriskai apspriešanai bija pieejams līdz 6.maijam, ar to joprojām var iepazīties VARAM mājas lapā.
