Lai arī šī gada aizņemšanās limits katrai pilsētai nav sasniegts, kopējais valsts finansējuma apjoms pašvaldību aizņēmumiem jau ir izsmelts. Tāpēc pilsētu vadītājiem bija bažas, ka pastāv risks, ka pašvaldības var nesaņemt FM akceptu Valsts kases aizdevumam, apdraudot ES fondu finansētu projektu realizāciju. Kliedējot LLPA biedru bažas, J. Reirs apliecināja, ka arī turpmāk Finanšu ministrija akceptēs aizņēmumus ES fondu finansētu projektu attiecināmo izmaksu segšanai.
LLPA apkopotie dati liecina, ka tuvāko gadu laikā pieaugs pilsētu plānotie aizņēmumu pieteikumi ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai. Ja 2019. gadā to apjoms ir 44,11 milj. eiro, tad 2020. gadā tas pieaugs līdz 135,39 milj. eiro, bet 2021. gadā tie būs 139, 42 milj. eiro.
"Domājot par nākamo ES fondu plānošanas periodu, LLPA uzskata, ka jau šobrīd ir svarīgi apzināt, kādas būs aizņemšanās iespējas un nosacījumi arī tuvākajos gados. Tas ļautu pašvaldībām izvērtēt projektu tālāku īstenošanu un nepieciešamības gadījumā atteikties no atsevišķu projektu realizācijas. Šobrīd daudzas pašvaldības ir ķīlnieku lomā, jo, paļaujoties uz to, ka projektu finansēšanai varēs piesaistīt valsts budžeta aizņēmumus, daudzi projekti ir iesākti un atrodas dažādās īstenošanas stadijās. Nesaņemot finansējumu, pašvaldībām būs grūtības tos realizēt," uzskata LLPA prezidents Andris Rāviņš.
Pretēji FM nostājai, LLPA uzskata, ka šobrīd ir būtiski saglabāt iespēju saņemt valsts aizdevumu ne vien ES projektu attiecināmajām izmaksām, bet arī neattiecināmajām izmaksām, kas nepieciešamas projektu rezultatīvo rādītāju sasniegšanai. Atsevišķās pašvaldībās neattiecināmo izmaksu apjoms ir ievērojams.
Tāpat nav atbalstāma arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas komisijas nostāja attiecībā uz aizņēmumiem izglītības iestāžu remontdarbiem. Šobrīd ES projektu ietvaros tiek atbalstīti būvdarbi, ja ēka ir avārijas stāvoklī. Taču, ja pašvaldība ēkas ir uzturējusi labā kārtībā, tā nevar saņemt aizņēmumu plānotajiem kapitālajiem remontdarbiem. Netiek vērtētas arī bērnu skaita prognozes, izmaksu efektivitāte un nepieciešamība nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu.
LLPA biedri arī norāda uz sarežģīto un laikietilpīgo aizņēmumu piešķiršanas procedūru, kā rezultātā laika posms no iepirkuma procedūras pabeigšanas līdz finansējuma saņemšanai un reālai būvdarbu uzsākšanai var sevī ietvert pat vienu būvniecības sezonu (jo īpaši ievērojot to, ka atsevišķos objektos darbu veikšana ir iespējama tikai vasaras sezonā).
Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.
