"Sabiedriskā transporta tīkla turpmākā attīstība Latvijā un bēdīgā stāvoklī esošais autoceļu tīkls ir divi ļoti nozīmīgi jautājumi, kas jau ilgstoši uztrauc ikvienu LLPA biedru. Pozitīvi vērtējams, ka trīs mēnešu laikā kopš iepriekšējās informatīvās tikšanās ar satiksmes ministru atbildes uz daudziem toreiz neatbildētiem jautājumiem ir rastas, taču neatrisinātu problēmu joprojām netrūkst. Jo īpaši kontekstā ar administratīvi teritoriālo reformu. Pašvaldībām šobrīd nav skaidrības par to, kā pēc gaidāmajām pārmaiņām funkcionēs sabiedriskais transports," uzsver LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.
Runājot par sabiedriskā transporta tīkla attīstību, ministrs uzsvēra, ka ministrijas mērķis ir motivēt iedzīvotājus pārsēsties no privātā automobiļa uz konkurētspējīgu, kvalitatīvu, pieejamu, ērtu un drošu sabiedrisko transportu. To paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātā Sabiedriskā transporta koncepcija periodam no 2021. līdz 2030. gadam. Kā vienu no būtiskiem pasākumiem T. Linkaits uzsvēra bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu mazapdzīvotos lauku reģionos, motivējot iedzīvotājus izmantot sabiedrisko transportu. Pēc ministra vārdiem, līdz 2021. gadam varētu tikt ieviesti ap 20 bezmaksas transporta maršruti. Lai sekmētu sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos, tiks ieviesti arī komerciālie maršruti, kuros visi izdevumi būs paša uzņēmuma pašrisks.
Asociācijas biedrus īpaši interesēja Autotransporta direkcijas (ATD) izsludinātais konkurss par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu reģionālajā autobusu maršrutu tīklā laika periodā no 2021. līdz 2030. gadam. Tā norisi skaidroja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš, kurš sniedza atbildes uz lielo pilsētu vadītāju jautājumiem.
Runājot par ceļu tīklu uzturēšanu, T. Linkaits arī uzsvēra, ka viens no risinājumiem nepieciešamā finansējuma piesaistei varētu būt akcīzes celšana dīzeļdegvielai. Tāpat T. Linkaits pavēstīja, ka autoceļu finansēšanai nepieciešamo finansējumu varētu rast, attīstot privātās un publiskās partnerības projektus. Pirmais solis ir Ķekavas apvedceļš. Veiksmīgi īstenojot šo projektu, varētu runāt par citu ceļu posmu sakārtošanu. Pēc ministra teiktā, ar zināmiem nosacījumiem finansējums autoceļu uzturēšanai būs pieejams arī nākamajā ES plānošanas periodā. Taču šobrīd lielākais SM izaicinājums ceļu jomā ir reģionālās nozīmes ceļu uzturēšana. Tos pakāpeniski plānots nodot pašvaldībām, paredzot valsts mērķdotāciju. Aktīvākā fāze ceļu nodošanā pašvaldībām būšot pēc administratīvi teritoriālās reformas. Tāpat ministrs atzina, ka ar esošo finansējumu brūkošo grants ceļu sakārtošana nav iespējama.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.
