Laika posmā no 1999. gada līdz 2004. gadam apsūdzētais bija vienīgais dalībnieks, kurš bija atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju saglabāšanu. Viņam bija arī pienākums aprēķināt maksājamos nodokļus un tos nomaksāt. Taču viņš 2011. – 2012. gadā veica faktiski nenotikušu darījumu dokumentālu noformēšanu par uzņēmuma it kā saņemtajām precēm, proti, dažādiem metāla izstrādājumiem un metālapstrādes instrumentiem, kā arī it kā saņemtajiem starpniecības pakalpojumiem darba galdu pārdošanā.
Kopumā viņš izvairījās no PVN nomaksas 118 356 EUR apmērā, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. Ar savām darbībām viņš izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā (Krimināllikuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.martam ieskaitot).
Tā kā viņš valstij atlīdzināja zaudējumus, prokurors lēma noslēgt vienošanos ar apsūdzēto par naudas sodu 20 divdesmit Latvijas Republikā noteikto minimālo mēneša algu apmērā, tas ir, sodīt ar naudas sodu 8 600 EUR apmērā, bez mantas konfiskācijas un bez tiesību atņemšanas veikt uzņēmējdarbību. Savukārt uzņēmumam piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis – naudas piedziņa 10 Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā jeb 4300 EUR.
