DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
28. maijā, 2019
Lasīšanai: 6 minūtes
40
40

LU Bioloģijas fakultātes domes vēstule valsts amatpersonām un medijiem

FOTO: Freepik

Viņa ekselencei Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējoņa kungam,

Latvijas Republikas Ministru kabinetam,

Izglītības un zinātnes ministrijai,

Valsts sekretāru sanāksmei,

Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai,

Saeimā ievēlētajām partijām,

Latvijas medijiem

Par Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vidējās izglītības programmu paraugiem” (Darba variants 13.02.2019.)

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs!

Augsti godātie ministri un ļoti cienījamās ministres!

Augsti godātie kungi un ļoti cienījamās kundzes!

Izstrādes procesā esošais dokuments par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu paredz vairākas būtiskas izmaiņas gan mācību stundu saturā, gan apjomā, un daļa no šīm izmaiņām visnotaļ ir atbalstāma un saistoša saskaņā ar valsts attīstības pamatnostādnēm. Tomēr būtiskus iebildumus rada bioloģijas mācību stundu skaita samazinājums (divas reizes mazāk) pamatkursu (optimālā) līmenī, kur tiek paredzētas 105 mācību stundas (salīdzinoši fizikai - 245 un ķīmijai - 210). Pašreizējais, spēkā esošais standarts vispārējā vidējā izglītībā paredz vienādu (210) stundu skaitu bioloģijas, ķīmijas un fizikas mācību priekšmetiem un nav saprotams, kādēļ bioloģijai jaunizstrādātajā koncepcijā ir tik ievērojams stundu skaita samazinājums.

Kā norādīts Valsts izglītības satura centra īstenotajā projektā “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030), mūsdienu pasauli raksturo globalizācija, strauja informācijas tehnoloģiju attīstība un vērtību daudzveidība. Vidusskolā bioloģija ir mācību priekšmets, kas visvairāk ir saistīts ar ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, nodrošinot vides prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas. Saglabājot bioloģisko daudzveidību un Latvijas pašreizējās dabas resursu vērtības, dabiskās vides pieejamība sniedz unikālu iespēju attīstīt „zaļo” ekonomiku un ilgtspējīgu patēriņu, veidot un saglabāt Latvijas kā „zaļas” valsts tēlu – valsts starptautiskās atpazīstamības būtisku sastāvdaļu. Pamatojoties uz “zaļo ekonomiku”, iespējams radīt jaunus videi draudzīgu zināšanu pārneses un atbalsta tīklus uzņēmēju piekļuves iespējai jaunākajām zināšanām, uzņēmējdarbības praksēm un tehnoloģijām, lai paplašinātu videi draudzīgas uzņēmējdarbības eksporta spējas  (Latvijas ilgtspējīgas  attīstības  stratēģijas „Latvija 2030”, 1., 34. un 259. pants, 2010). Mūsdienu tehnoloģiju straujās attīstības laikmetā, vairums skolēnu neiziet ārpus telpām un iespējams, ka “spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē un var būt pat līdzvērtīga Oksfordas diplomam” (Zaļā klase, L. Slišāne, 2019). Kā ar samazinātu mācību stundu skaitu bioloģijā būs iespējama tik svarīgu nākotnes jautājumu apguve? Kā bioloģijas mācību priekšmetā optimālajā līmenī varēs sasniegt noteiktos sasniedzamos rezultātus: padziļināt izpratni par dabas procesu un parādību daudzveidību, un likumsakarībām dabā, pilnveidot komunikatīvās un pētniecības darbības prasmes, veicināt aktīvu līdzdalību vides apsaimniekošanā, saglabāšanā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā?

Vēlamies pievērst Jūsu uzmanību arī tam, ka bioloģijā māca ne tikai par dzīvniekiem, augiem un apkārtējo vidi, bet arī par procesiem cilvēka organismā, par gēniem un to darbību, par saslimšanām un to cēloņiem, par iespējām bioloģiskos procesus pielietot rūpniecībā. Labas priekšzināšanas bioloģijā ir nepieciešamas ne tikai topošajiem biologiem, bet arī topošajiem mediķiem, lauksaimniekiem, farmaceitiem, ķīmiķiem un daudzu citu profesiju pārstāvjiem. Samazinot skolā atvēlēto stundu skaitu bioloģijā, mēs nopietni riskējam nākotnē zaudēt daudzus minēto profesiju pārstāvjus.

Dabaszinātņu izglītība pasaulē tiek atzīta kā viena no prioritātēm. Dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju izglītība nav tikai dabaszinātņu mācību priekšmetu kopā salikšana. Tā ir izglītība, kuras pamatā ir jauna izglītības filozofija - vieds cilvēks - vieda izglītība - vieda tautsaimniecība - vieda sabiedrība. Salīdzinot ar citu valstu mācību programmām, esam noskaidrojuši, ka, piemēram, Igaunijā bioloģijas, fizikas un ķīmijas mācību priekšmeti vidusskolā tiek apgūti proporcijā 5:4:4, aktualizējot bioloģijas kā mācību priekšmeta nozīmīgumu citu skolas mācību priekšmetu starpā. Kā Latvijas izstrādātajā koncepcijā tiek pamatota bioloģijas stundu skaita samazināšana? Kā ar bioloģijas stundu skaita samazināšanu tiks sasniegts Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam noteiktais, ka “nepieciešams palielināt studējošo īpatsvaru dabaszinātnēs un inženierzinātnēs no kopējā studējošo skaita”. Mūsuprāt, bioloģijas stundu skaita samazināšana ir klajā pretrunā ar šīm izglītības pamatnostādnēm. Tādēļ mēs uzskatām, ka nepieciešams pārskatīt bioloģijas mācību priekšmeta stundu skaita izmaiņas, atgriežot to pašreizējā līmenī (210), proti, tādā, kas ir pietiekams, lai skolēns varētu iestāties augstskolā.

Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes 2019. gada 3. aprīļa domes sēdē atbalstīta vēstule Latvijas Republikas Valsts prezidentam Raimondam Vējoņa kungam, Latvijas Republikas Ministru kabinetam, Izglītības un zinātnes ministrijai, Valsts sekretāru sanāksmei, Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Saeimā ievēlētajām partijām un Latvijas medijiem.

Dekāns, asoc.profesors Didzis Elferts

Bioloģijas fakultātes domes priekšsēdētāja, asoc.prof. Līga Ozoliņa-Molla

Labs saturs
40
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU