SIA „Joker LTD” bija pamatojis iesniegumus atļauju izsniegšanai ar nepieciešamību pilnveidot un dažādot izklaides iespējas jau esošajās SIA „Joker LTD” spēļu zālēs, kursa darbojas Brīvības gatvē 352, Kastrānes ielā 3a, Kurzemes prospektā 21, Nometņu iela 49, Prūšu ielā 20, Rītupes ielā 45, Tilta iela 8, Juglas iela 45, Ropažu iela 58 un Višķu iela 14. Iesniegumos bija norādīts, ka iesniedzējs šajās telpās jau organizē azartspēles – telpās darbojas spēļu zāle, kuras atvēršanai ir saņemta pašvaldības atļauja.
Lēmumprojekti par atteikumiem izsniegt jaunas atļaujas pamatoti ar Rīgas domes 27. marta lēmumu „Par Rīgas pilsētas pašvaldības rīcību attiecībā uz atļaujām atvērt spēļu zāles un organizēt attiecīgās azartspēles Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā”, kas paredz esošo spēļu zāļu atļauju anulēšanu.
Domnieki uzskata, ka totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršana jau esošā spēļu zālē var papildus piesaistīt spēļu zālēm jaunus spēlētājus, kuriem nemaz nav bijis nodoma turp doties. Nav šaubu, ka, piemēram, sporta mīļotāji, kas azartiski seko līdz sporta norisēm un spēlē totalizatoru, sava azarta dēļ ir pakļauti lielākam riskam ļauties vilinājumam uzspēlēt arī citas azartspēles. Iesniedzēja vēlme atvērt totalizatoru un derību likmju pieņemšanas vietu tieši spēļu zālē sevī slēpj šādu augsta riska faktoru.
Tāpat totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas mērķauditorija ir atšķirīga no tās, kas ir raksturīga spēļu zālēm. Totalizators un derību likmju pieņemšanas vieta ir mērķēta uz cilvēkiem, kas interesējas par sportu un aktīvi seko līdzi sporta notikumiem Latvijā un pasaulē. Lielākā publikas daļa, kas aktīvi interesējas par sportu, ir bērni un jaunieši. Tādējādi iesniedzēja jau esošajā spēļu zālē piedāvātie totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas pakalpojumi var piesaistīt gados jaunu auditoriju.
Kā izriet no Finanšu ministrijas sagatavotā Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu 2019. - 2026. gadam projekta pielikuma „Esošās situācijas vispārīgs raksturojums”, ir pierādīts, ka azartspēļu spēlēšana bērnībā un pusaudža gados ir saistīta ar augstāku risku veidoties azartspēļu atkarībai turpmākās dzīves laikā. Savukārt saskaņā ar SIA „Socioloģisko pētījumu institūts” 2015. gadā veiktā pētījuma datiem 16 % 15-gadīgo jauniešu Latvijā gada laikā spēlējuši azartspēles uz naudu, bet 8 % ir uzskatāmi par regulāriem azartspēļu spēlētājiem. Tātad nepieciešamība aizsargāt jauniešus kā nenobriedušas personības no azartspēlēm un spēļu zālēm ir absolūti aktuāls valsts un pašvaldības uzdevums.
