DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
13. maijā, 2019
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Satiksme

VAS "Latvijas dzelzceļš" vadība lūgusi izvērtēt satiksmes ministra darbību privātu uzņēmumu interesēs

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un valdes loceklis Aivars Strakšas nosūtījuši iesniegumu tiesībsargājošajām iestādēm ar lūgumu izvērtēt LR satiksmes ministra Tāļa Linkaita iespējamu darbošanos privātu nozares uzņēmumu interesēs, vienlaikus mēģinot panākt LDz vērtības kritumu un tā privatizāciju. Vēstule nosūtīta LR Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Saeimas Nacionālās drošības komisijai, kā arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un Valsts kancelejai.

Izvērtējot pieejamo informāciju un ministra līdzšinējo rīcību, LDz vadības ieskatā, notiek apzināta uzņēmuma vērtības mazināšana ar nolūku panākt tā privatizāciju. Vienlaikus tiesībsargājošo iestāžu uzmanība tiek vērsta uz sistemātisku Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) noteikto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīniju neievērošanu, kas izpaužas kā LDz padomes ietekmēšana un nerēķināšanās ar to, pieņemot lēmumus un neiesaistot to saziņā ar LDz vadību.

"Publiski paužot apgalvojumus par uzņēmuma un tā vadības iespējamu dalību koruptīvos darījumos, tiek radīta negatīva ietekme ne tikai uz uzņēmumu, kas turklāt ir būtisks valsts tautsaimniecībai, bet arī uz visu valsts reputāciju kopumā. Šādi nepamatoti paziņojumi, pat ja tie ir balstīti uz apzināti nepatiesu informāciju, kuru satiksmes ministram sniegušas trešās puses, ietekmē LDz kredītspēju un finanšu saistību nosacījumus, tie grauj attiecības ar partneriem un klientiem," pauž LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Nosūtot vēstuli tiesībsargājošajām iestādēm, kā arī valsts amatpersonām, LDz vadība lūdz izvērtēt satiksmes ministra darbības, kas vērstas uz LDz padomes ietekmēšanu ar mērķi panākt LDz valdes priekšsēdētāja un divu locekļu atstādināšanu, izvērtēt T.Linkaita iespējamo iesaisti koruptīvās darbībās, lobējot uzņēmuma AS "Baltijas ekspresis" intereses u.c. jautājumus. Vienlaikus tiek lūgts apturēt T.Linkaita darbību un samazināt jau radītās negatīvās sekas, kas apdraud ne tikai LDz darbību, bet arī Latvijas dalību OECD.

LDz ir aprēķinājis iespējamos riskus, kādi tiek radīti ar šādiem ministra paziņojumiem - apdraudēti esošie un potenciālie kredītlīgumi ar bankām, banku neuzticības rezultātā tiek radīts risks algu izmaksai, apdraudējums dzelzceļa tīkla elektrifikācijas un Eiropas Savienības finansētu projektu īstenošanai, ārvalstu klientu skaita samazināšanās un līdz ar to krasa kravu apjoma zaudēšana, kas savukārt negatīvi ietekmēs ne tikai uzņēmuma finanšu rādītājus, bet arī valsts tautsaimniecības izaugsmi kopumā. 

Pateicoties mērķtiecīgam darbam un efektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, LDz ir turpinājis stabilu finanšu darbību, kā arī nepalielinot samaksu par pakalpojumiem, spējis paaugstināt darbinieku atalgojumu par 5% gadā, ko paredz vienošanās ar Latvijas dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību.

Jau 2018.gadā LDz uzrādīja labākos saimnieciskās darbības rādītājus pēdējo trīs gadu laikā, un 2019.gada pirmajā ceturksnī šī tendence ir turpinājusies. Lai gan objektīvu iemeslu dēļ pārvadāto kravu apjoms nedaudz atpaliek no pagājušā gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, atsevišķos kravu segmentos ir vērojams būtisks pieaugums. 2019.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar šo pašu periodu pirms gada, par 30,3% palielinājušies ķīmisko kravu pārvadājumi, arī kokmateriālu pārvadājumu apjoms palielinājies par 48,0%. Lielāko pārvadājumu daļu jeb 46,2% joprojām veido akmeņogļu pārvadājumi un to apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir palielinājies par 9,8%.

Kopumā pirmajā ceturksnī pārvadāto kravu apjoms pa LDz infrastruktūru bija 11,6 miljoni tonnu. Pirmā ceturkšņa neto apgrozījums ir 51,3 miljoni eiro, bet peļņa pēc nodokļiem - 3 miljoni eiro, kas liecina par stabilas finanšu darbības nodrošināšanu. Šī gada prognozes kravu pārvadājumu apgrozījumam joprojām saglabājas 47-49 miljonu tonnu apmērā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU