Martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums par 11,6% lielāks nekā pirms gada

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 6,58 miljardus eiro – par 241,6 miljoniem eiro jeb 3,8 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 3,01 miljardu eiro (palielinājums par 117,3 miljoniem eiro jeb 4,1 %), bet importa – 3,57 miljardus eiro (pieaugums par 124,3 miljoniem eiro jeb 3,6 %).

Latvijas ārējā tirdzniecība
(miljonos eiro)

Dati par 2018. gada janvāri, februāri, martu un decembri precizēti

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada martā salīdzinājumā ar 2018. gada martu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 13 % un importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 4,2 % un importa – par 8,5 %.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu:

• augu valsts produktu eksports lielāks par 47,3 milj. eiro jeb 2,6 reizes,
• koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 13,5 milj. eiro jeb 7,0 %,
• pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 11,4 milj. eiro jeb 14,0 %,
• parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 9,6 milj. eiro jeb 9,7%,
• ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks 7,6 milj. eiro jeb 10,4 %,
• optisko ierīču un aparatūras, pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports mazāks par 5,7 milj. eiro jeb 24,2 %.

Svarīgākās izmaiņas importā 2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu:

• satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 126,1 milj. eiro jeb 2,1 reizi, 
• pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 11,1 milj. eiro jeb 11,2 %,
• koka un tā izstrādājumu imports lielāks par 9 milj. eiro jeb 20 %,
• dažādu gatavo izstrādājumu imports lielāks par 7,7 milj. eiro jeb 25,5 %,
• minerālproduktu imports mazāks par 37,1 milj. eiro jeb 32,8 %.

Martā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (15,2 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,7 %), Zviedrija (8,5 %) un Vācija (6,9 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (16,3 % no importa kopapjoma), Vācija (10,2 %), Polija (8,9 %) un Igaunija (7,8 %).Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā martā veidoja 7,7 %, bet importā Kanāda – 9,4 % no importa kopapjoma.

Svarīgākie partneri Latvijas eksportā un importā 2019. gada martā
(% no kopapjoma)

2019. gada martā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada martu samazinājās gan kopējā eksporta, gan importa vērtībā – atbilstoši par 1,4 procentpunktiem un par 3,4 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars samazinājās par 1,5 procentpunktiem eksportā un par 4,2 procentpunktiem importā.

Latvijas ārējā tirdzniecība sadalījumā pa valstu grupām 2019. gada martā
(faktiskajās cenās)

2019. gada martā, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību, Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 130 partnervalstīm. Negatīva tā izrādījās tirdzniecībā ar 40 valstīm.

Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2019. gada martā salīdzinājumā ar 2018. gada martu ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 41,5 milj. eiro jeb 8,9 reizēm. Savukārt dzelzs un tērauda eksports samazinājās, sarūkot dzelzs atkritumu un lūžņu eksportam par 6,4 milj. eiro jeb 43,1 %.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā 2019. gada martā
(faktiskajās cenās)

Importa kāpumu preču grupā “gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas” 2019. gada martā salīdzinājumā ar 2018. gada martu ietekmēja lidmašīnu iegāde – pieaugums par 125,8 milj. eiro, bet minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī importam par 41 milj. eiro jeb 96,4 %. 

Svarīgākās preces Latvijas importā 2019. gada martā
(faktiskajās cenās)

Plašāka informācija par Latvijas ārējo tirdzniecību mēnešu un ceturkšņu griezumā sadalījumā pa valstu grupām un preču nodaļām pieejama Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē sadaļā “Ārējā tirdzniecība”.