DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
18. aprīlī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija aicina – Es neesmu klaidonis. Komponista Tālivaldim Ķeniņam - 100

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Otrdien, 23. aprīlī plkst. 18.00 JVLMA Ērģeļu zālē Mūzikas akadēmija aicina uz komponista Tālivalža Ķeniņa 100 gadu jubilejas atcerei veltītu kamermūzikas koncertu. Godinot ievērojamo komponistu, koncertā piedalīsies krāšņs  mūziķu  sastāvs: Herta Hansena, Dace Kļava, Aldis Liepiņš, Rihards Plešanovs, Ventis Zilberts /klavieres/, klavieru duets Antra un Normunds Vīksnes, Vita Kalnciema /ērģeles/, Viktorija Pakalniece /soprāns/, Ieva Parša /mecosoprāns/, Krišjānis Norvelis /bass/, Rasa Kumsāre /vijole/, Ēriks Kiršfelds, Jānis Pauls /čells/ un stīgu kvartets: Lāsma Vītola I vijole, Karīna Kovaļa II vijole, Amanda Rupeika alts, Santa Valere čells. Koncertu vadīs muzikoloģe Ingrīda Zemzare. Līdztekus programmā iekļautajai kamermūzikas izlasei, publikai tiks demonstrēta arī režisores Rūtas Celmas dokumentālā filma par Tālivaldi Ķeniņu „Es neesmu klaidonis”.

Biļešu pārdošana stundu pirms koncerta norises vietā.

Biļetes cena - € 4, skolēniem, uzrādot apliecības – ieeja bez maksas.

Tālivaldis Ķeniņš (22.04.1919., Liepājā - 21.01.2008.,Toronto), kompozīciju studējis LVK pie Jāzepa Vītola. Pēc Otrā pasaules kara T. Ķeniņš vēlreiz devies uz Franciju, 1945. gadā iestājies Parīzes Nacionālajā konservatorijā (Conservatoire National Superieur de Paris), kur viņa pasniedzēji bija Tonijs Obēns (Tony Aubin) un Olivjē Mesiāns (Olivier Messiaen). 1950. gadā Ķeniņš absolvējis konservatoriju ar I godalgu kompozīcijā. 1951. gadā komponists ar kundzi pārcēlās uz dzīvi Kanādā. Ķeniņš darbojās kā Toronto Sv. Andreja baznīcas latviešu draudzes ērģelnieks, drīz arī sāka pasniegt kompozīcijas un polifonijas stundas Toronto universitātes mūzikas fakultātē, 1977–1979 viņš bija kompozīcijas nodaļas vadītājs. Līdztekus pedagoģiskajam darbam, komponists aktīvi iesaistījās Kanādas mūzikas dzīvē. 1959. gadā nodibināja Toronto Latviešu koncertu asociāciju, daudzus gadus bija Kanādas komponistu līgas (Canadian League of Composers) biedrs un tās prezidents (1973–1974).

Viņš ir viens no nedaudzajiem, varbūt pat vienīgais no Kanādā ieceļojušajiem dažādu tautu komponistiem, kura vārdam turienes muzikologi un žurnālisti neaizmirst piemetināt izcelsmes zemi — latvian born. Tas pats lasāms arī vairāk nekā 25 dažādu zemju enciklopēdijās, kur ievietoti raksti par Tālivaldi Ķeniņu. Vienīgais no pasaulē dzīvojošajiem latviešu komponistiem, kura vārdā nosaukta pilsētas iela (Kenins crescent Kanādas galvaspilsētā Otavā). Kompozīcijas atskaņotas vairāk nekā 30 pasaules valstīs.

Komponista daiļrade ietver plašu skaņdarbu klāstu – 8 simfonijas, 15 koncertžanra darbus, tuvu pie 40 kamermūzikas opusu, desmitiem darbu taustiņinstrumentiem, kora un solo dziesmas, 10 kantātes tipa skaņdarbi u.c. 

T. Ķeniņa mūzika guvusi lielu atzinību, atskaņota daudzos festivālos, koncertos, īpaši Kanādā. Komponists bijis Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, JVLMA Goda profesors, Toronto universitātes profesora Emeritus titula īpašnieks pēc 32 gadu ilga darba šajā augstskolā. Par mūža ieguldījumu saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu 2006.

Savulaik, reaģējot uz plaši pazīstamo terminu "klaida latvieši", Ķeniņš asi atcirtis – es neesmu klaidonis, un norādījis: "Mana dzīve orientējusies divās atšķirīgās vidēs. Vienai nāk līdzi dzimtās zemes piederība, neatkarīgās Latvijas lepnuma nozīme un jēga. Otrai — garīgais briedums, kas izveidojies vispasaules garīgā pulsa kultūrā un garā. Abas vienādi svarīgas un noteikušas manas dzīves nozīmi un tās virzienu. Divas pasaules: abas krāšņas, abas bagātas."

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI