Aktuāla tēma mūzikas kultūras pētniecībā ir arī līdzsvarota skatījuma veidošana uz akadēmisko žanru un populārās mūzikas nozīmi kopīgajā vērtību mantojumā jeb kapitālā. Žurnāla autori paplašinājuši līdz šim apzinātos pētniecības horizontus ar jaunām tēmām un diskursiem.
Ināras Jakubones rakstā aplūkots, kā Rīgas mūzikas dzīvē laikā starp diviem pasaules kariem ienāca modernisms un kāda bija šī procesa recepcija komponistu un mūzikas kritiķu vidē. Faktoloģiski un kontekstuāli argumentēti precizētas un dažos gadījumos pārformulētas atziņas un priekšstati, kas līdz šim ir dominējuši muzikoloģiskajā literatūrā.
Laura Švītiņa savā rakstā izceļ dienasgaismā Latvijas Mūziķu biedrības (1922–1938) darbību, sniedzot arī detalizētu šīs organizācijas rīkoto Mūziķu dienas koncertu raksturojumu, konkrētajā piemērā vispārinot dažādu institūciju darbības nozīmi Latvijas mūzikas vēsturē 20. gadsimtā.
Alberts Rokpelnis turpina jau iepriekš Mūzikas akadēmijas rakstu izdevumos aizsākto šlāgera fenomena izpēti populārās (izklaides) kultūras kontekstā 20. gadsimta 20.–30. gados.
Lauma Mellēna-Bartkeviča savā pētījumā uzmanību pievērsusi šim pētniecībā maz skartai tēmai, proti, atsevišķu pazīstamu latviešu operdziedātāju profesionālās darbības pieredzei ārpus Latvijas robežām laikā, kad informācijas aprites un pieejamības ātrums nebija salīdzināms ar mūsdienām. Krājumu noslēdz divi
Aijas Kupjanskas raksti, kas ir saistīti ar autores plašāk izstrādāto maģistra studiju pētījumu par ilgstoši aizmirstības ēnā esošo komponistes Felicitas Tomsones (1901–1969) operu Pūt, vējiņi! (1960). Uzmanības pievēršana operas žanram raisīja objektīvu nepieciešamību arī aktualizēt libreta jēdziena teorētisko raksturojumu. Tā kā muzikoloģiskajā literatūrā operas libreta skaidrojums nav vēl ieguvis universālu, vispārpieņemtu dažādu aspektu definējošu izklāstu, tad šī jautājuma aplūkojumam ir veltīts atsevišķs raksts.
Sagatavošanā ir arī prof. Lolitas Fūrmanes vadītā CARD apakšprojektam Mūzika Latvijā 17. – 19. gadsimtā: radošie procesi kultūras kontekstos veltītais žurnāla XIX numurs.
Jauniznākušais XVIII numurs un iepriekšējie izdevumi elektroniski lasāmi JVLMA mājaslapā, sadaļā “Pētniecība”.
