Darba devējam praktisks ieguvums
Viens no iemesliem, kas attur strādājošos studentus no Erasmus+ mobilitātes, ir bailes pazaudēt savu vietu Latvijas darba tirgū – ne visi darba devēji ir gatavi palaist savu darbinieku mobilitātē uz vairākiem mēnešiem. Latvijas Universitātes ārlietu vadītājas Alīnes Gržibovskas pieredze liecina, ka valsts institūcijas ir labvēlīgāk noskaņotas pret savu darbinieku došanos Erasmus+ praksē un studijām, jo redz izaugsmi ilgtermiņā.
“Kad man radās iespēja doties studiju mobilitātē uz Prāgu, mana vadība bija ļoti atvērta,” stāsta bijušais Erasmus+ students, SIA “Skonto būve” būvdarbu vadītāja palīgs Mareks Petrovskis. “Redzēju, ka iegūtās zināšanas vēlāk varēšu izmantot darbā – Čehijā apguvu darbu ar 3D modelēšanas programmu, kuru tagad izmantoju ikdienā. Domāju, ja cilvēkam patīk savs darbs, viņš pēc pieredzes gūšanas ārvalstīs atgriezīsies pie sava darba devēja.” Uzņēmums pieņem Erasmus+ praksē arī ārvalstu studentus un redz, ka šāda apmaiņa nes ieguvumus abām pusēm, palīdz kolektīvam savstarpējā komunikācijā un audzē starpkultūru kompetenci.
Tulkošanas uzņēmuma “Hieroglifs” pārstāve Samanta Baumane dalījās pieredzē, ka viņu uzņēmumu ārvalstu praktikanti atrod paši. “Pat ja praktikantiem nav izcilas angļu valodas zināšanas, bet ir uzņēmība apgūt jaunas lietas, tas būs augstā vērtē – viņi organizē pasākumus un palīdz sazināties ar ārvalstu tirgiem,” atzīst S. Baumane.
Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Anita Līce akcentēja, ka mazāk kā pusei Latvijas darba devēju ir pieredze, nodrošinot praksi vietējiem jauniešiem, tāpēc gatavība ārvalstu Erasmus+ praktikantiem ir jautājums, pie kā jāstrādā. “Erasmus+ ir lielisks instruments, kā veicināt starptautisko kompetenci vietējā darba tirgū, kas Latvijai kā mazai, bet atvērtai ekonomikai ir ļoti būtiski.”
Kavē ģimenes un finansiālie apstākļi
“Mūsu veiktās mobilitātes aptaujas liecina, ka viens no iemesliem, kāpēc jaunieši neizmanto Erasmus+ mobilitātes iespējas, ir ģimenes apstākļi – attiecības un draugi, kas notur Latvijā, kā arī finansiālie aspekti,” norādīja Latvijas Studentu apvienības starptautiskā virziena vadītāja Katrīna Sproģe.
Erasmus+ studiju mobilitāte prasa no studenta nopietnāku ieguldījumu visu mobilitātes laiku, jo paredz saistības – jāatved noteikts kredītpunktu skaits. Prakses gadījumā, savukārt, nepieciešams mērķtiecīgāks darbs pirms mobilitātes – īstā darba devēja atrašana valstī, uz kuru plānots doties.
Latvijas Universitātes ārlietu vadītāja A. Gržibovska uzskata, ka gan studentam, gan darba devējam tieši abu mobilitāšu kombinācija ir visveiksmīgākais risinājums, jo studijas dod bāzes zināšanas, bet prakse – iemaņas. Turklāt Erasmus+ mobilitāte dod pienesumu valsts ekonomikai un attīstībai, jo šie studenti atgriežas mūsu valstī, atšķirībā no tiem, kuri nolēmuši savu augstākās izglītības diplomu iegūt ārvalstu augstskolās.
Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) dati liecina, ka Latvijas studentu skaits Erasmus+ praksē kopš 2009. gada audzis divas reizes, savukārt studiju mobilitātes popularitāte kopš 2012. gada pakāpeniski krītas. Uzņēmējiem Erasmus+ programmā ir iespēja uzņemt praksē ārvalstu studentus uz laiku no 2 līdz 12 mēnešiem, doties kā vieslektori uz ārvalstu augstskolām uz laiku no 1 dienas līdz 2 mēnešiem, kā arī palaist studējošos darbiniekus studijās uz ārvalstu augstskolām uz 3 – 12 mēnešiem, vai arī praksē uz ārvalstu uzņēmumiem uz laiku no 2 mēnešiem līdz gadam.
Diskusiju organizēja VIAA. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par ES Erasmus+ programmas īstenošanu Latvijā, savukārt VIAA un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina ES Erasmus+ programmas ieviešanu.
