Tikšanās laikā tika apspriests plašs jautājumi klāsts, tostarp tūrisma attīstība, Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, IT speciālistu sagatavošana reģionos, ES fondu apguve un citas aktualitātes. Ministrs pavēstīja par progresu būvniecības sistēmas sakārtošanā, tostarp par klusēšanas – piekrišanas principa ieviešanu būvprojektu saskaņošanā, darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvniecībā, starptautisko standartu tulkošanu un lētākā piedāvājuma principa aizstāšanu ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu valsts un pašvaldību iepirkumos. Sarunā ar ministru LLPA biedri pauda bažas par OIK atcelšanas plānu ietekmi uz siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifiem. Ministrs apliecināja, ka "straujas kustības" šajā virzienā netikšot veiktas.
Runājot par tūrisma attīstību, R.Nemiro uzsvēra, ka Ekonomikas ministrija (EM) aktīvi strādā pie jaunas pieejas Latvijas tēla popularizēšanai un tūrisma attīstībai reģionos. LLPA biedri pozitīvi novērtēja ministrijas iniciatīvu, taču pauda bažas par gaidāmajiem grozījumiem Konkurences likumā, kas ļoti būtiski ierobežos pašvaldību uzņēmējdarbības aktivitātes, tostarp tūrisma informācijas centru darbību. Jāatgādina, ka atbildīgā Saeimas komisija 19. martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā. Tie paredz pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām aizliegt diskriminēt tirgus dalībniekus, radot atšķirīgus konkurences apstākļus.
"Nav pareizi, ka grozījumi tiesību aktos tiek ierosināti, balstoties uz neveiksmīgas saimniekošanas piemēriem atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Rīgā. Daudzviet Latvijā pašvaldību kapitālsabiedrības sniedz pakalpojumus, ko nevēlas vai nespēj sniegt privātie uzņēmēji. Turklāt tieši pašvaldību uzņēmumi ir tie, kas godprātīgi maksā visus nodokļus," uzsvēra LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.
LLPA biedri aicināja ekonomikas ministru rūpīgi sekot, lai ministrijas pārraudzītā Konkurences padome godprātīgi veiktu uzdevumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci un nevērstos pret pašvaldībām nepamatoti.
Otrs būtisks jautājums, kas uztrauca LLPA biedrus, ir negaidīti no 2019. gada valsts budžeta apspriešanas izņemtie likuma grozījumi par valsts palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Tie paredz valstij vai pašvaldībām sniegt atbalstu dzīvojamo īres māju būvniecībai. Ir iecerēts, ka pašvaldība varēs sniegt galvojumu savas kapitālsabiedrības aizņēmumam dzīvojamo īres māju būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei vai jaunuzceltu, atjaunotu vai pārbūvētu dzīvojamo īres māju iegādei, saistībā iekļaujot 75% no galvotās aizņēmuma summas. Ekonomikas ministrs apliecināja, ka turpmāk šis likumprojekts tiks skatīts ārpus 2019. gada budžeta un šī ir viena no būtiskām ministrijas prioritātēm.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23. augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.
