Vidējā alga pirms nodokļu nomaksas 2018. gadā bija 1004 eiro

Vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas 742 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 742 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,9 %, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu 2018. gadā par 2,5 %, bija 7,2 %.

Darba samaksas mediāna bija 774 eiro

Bruto darba samaksas mediāna 2018. gadā bija 774 eiro un, salīdzinot ar 2017. gadu (707 eiro), tā pieauga par 9,5 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2018. gadā bija 573 eiro un gada laikā tā pieauga par 11,0 %.

Mediānas rādītāji tika aprēķināti, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta administratīvajiem datiem.

Salīdzinot ar 2017. gadu, 2018. gadā vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmēja minimālās algas pieaugums no 380 līdz 430 eiro jeb par 13,2 %, progresīvā ienākuma nodokļa ieviešana, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma apmēra izmaiņas. Par 0,5 procentpunktiem palielinājās valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēju likme.

Mēneša vidējās darba samaksas gada pārmaiņas

Sabiedriskajā un privātajā sektorā darba samaksa auga līdzīgi

2018. gadā vidējā bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 991 eiro, sabiedriskajā sektorā – 1032 eiro, savukārt vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 985 eiro. Privātajā un sabiedriskajā sektorā algas augušas līdzīgi – attiecīgi par 8,4 % un 8,5 % gadā, vispārējās valdības sektorā izmaiņas bija straujākas – 9,0 % gadā.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājās par 9,5 % jeb 789,7 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 1,0 % jeb 7,8 tūkst. Jāatzīmē, ka pēdējos piecos gados vidēji valstī pilnas slodzes darbinieku skaita pieauguma tempi bija ļoti zemi 0,4 – 1,0 % robežās un lielāka ietekme uz vidējās darba samaksas pārmaiņām bija tieši darba samaksas fonda kāpumam.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas, darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita gada pārmaiņas
(procentos)

Veselības un sociālās aprūpes nozarē lielākais darba samaksas kāpums

Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn vidējā darba samaksa pieauga visās jomās. Visstraujāk (par 15,9 %) darba samaksa auga veselības un sociālās aprūpes nozarē. Straujāks kāpums bija arī nozarēs, kur vidējā darba samaksa ir salīdzinoši zema: izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,8 % un citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu  nozares) – par 10,9 %. Gada laikā vidējā darba samaksa pieauga straujāk par vidējo rādītāju valstī arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē – par 10,1 %, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 10,0 %, apstrādes rūpniecībā – par 9,8 % un transporta un uzglabāšanas nozarē – par 8,9 %.

Visās minētajās saimniecisko darbību klasifikācijas augstākā līmeņa nozarēs, izņemot citu pakalpojumu nozari un transporta un uzglabāšanas nozari, darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits. Savukārt citu pakalpojumu, kā arī transporta un uzglabāšanas nozarēs vidējās darba samaksas straujāku kāpumu ietekmēja darba samaksas fonda pieaugums un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē lielākā darba samaksa, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē –mazākā

2018. gadā tāpat kā gadu iepriekš vislielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarēs, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.

Savukārt vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē, izglītībā, nekustamo īpašumu, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs 2018. gadā

Joprojām mazākais atalgojums ir Latgalē

No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, straujāk pieauga Kurzemē – par 10,8 %, Latgalē – par 9,6 % un Pierīgā – par 8,9 %. Zemākais pieaugums gada laikā bija Zemgalē – 7,9 %. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgalē – 701 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē – 803 eiro, Zemgalē – 848 eiro, Kurzemē – 858 eiro, bet Pierīgā – 949 eiro. Rīgā 2018. gadā vidējā darba samaksa bija 1129 eiro, un, salīdzinot ar 2017. gadu, tā pieauga par 85 eiro jeb 8,1 %.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos

Informāciju par vidējo darba samaksu sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma vai iestādes biroja vai pamatdarbības adreses.

4. ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas bija 1042 eiro

2018. gada 4. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1042 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,3 %. Salīdzinot ar pārējiem 2018. gada ceturkšņiem, 4. ceturksnī neregulāro piemaksu un prēmiju īpatsvars kopējā darba samaksā bija visaugstākais – 7,4 % (pārējos ceturkšņos ap 5,0 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 4. ceturksni, visstraujāk vidējā darba samaksa auga sabiedriskajā sektorā – par 8,9 %, privātajā sektorā – par 8,1 %, savukārt vispārējās valdības sektorā – par 8,9 %.

Salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, bruto darba samaksa valstī pieauga par 3,5 %. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā sektorā – 5,2 %, privātajā – 2,6 %. Vispārējās valdības sektorā vidējā darba samaksa pieauga par 4,7 %. 

Neto darba samaksa 4. ceturksnī bija 768 eiro, un salīdzinājumā ar 2017. gada 4. ceturksni, tā pieauga par 9,7 %. Salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, pieaugums bija 3,3 %.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa 2018. gadā pa sektoriem
(eiro)

1.-3. ceturkšņa dati precizēti.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas 2018. gadā pa sektoriem
(procentos pret 2017 gada atbilstošo periodu)

1.-3. ceturkšņa dati precizēti.

Mēneša vidējās bruto darba samaksas pārmaiņas 2018. gadā pa sektoriem

(procentos pret iepriekšējo periodu)

1.-3. ceturkšņa dati precizēti.

Plašāka informācija par darba samaksu Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā “Darba samaksa”. Dati par darba samaksu 2018. gada 1. - 4. ceturksnī un 2018. gadu publicēti datubāzē sadaļā “Darba samaksa” (īstermiņa statistikas dati un ikgadējie statistikas dati).

Metodoloģiskā informācija

Datu precizēšana no pārskata gada sākuma tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām, katru ceturksni apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus un iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektorus, saņemot papildu vai precizētu informāciju no respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.

Darba samaksas datu avots ir individuālo komersantu, komercsabiedrību, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Sabiedriskais sektors CSP vidējās darba samaksas aprēķinos ietver valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, izņemot nodibinājumus, biedrības un fondus un to komercsabiedrības.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus.

Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t.i., ņemot vērā centus.

Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts pilnas slodzes vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības, kas nodrošina rādītāja salīdzināmību.