Pētījuma rezultāti arī atklāj respondentu viedokli par dalību gaidāmajās Eiropas vēlēšanās, par galvenajiem uzdevumiem nākamajam (9.) Eiropas Parlamenta sasaukumam tā 5 darba gadu laikā un - ceļa vārdus EP kandidātiem no Latvijas.
Lūkojot pēc padziļināta viedokļa par viņu līdzšinējo pieredzi un gaidām no Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta, respondenti tika lūgti atbildēt uz jautājumiem par 8 prioritārajām jomām.
- ES NĀKOTNE: PATROTISMS UN IEGUVUMI. Cik lielā mērā uzskatiet sevi par Latvijas/Eiropas Savienības (ES)/savas pilsētas vai novada patriotu? Cik lielā mērā Jūs personiski pašlaik jūtat ieguvumu no Latvijas dalības Eiropas Savienībā? Kāpēc?VIDE UN KLIMATA PĀRMAIŅAS: PARADUMU MAIŅA. Vai un kā cīņa ar plastmasas atkritumiem ir mainījusi ikdienas paradumus? Kā izpaužas Jūsu paradumu maiņa? Miniet, lūdzu, konkrētas problēmas, kas traucē mainīt paradumus!
- MIGRĀCIJA. VAI INTEGRĀCIJA IZDODAS? Cik lielā mērā Latvijai izdodas integrēt imigrantus? Vai un kāda Jums ir bijusi pieredze ar migrantiem? Kādi, Jūsuprāt, ir galvenie iemesli, kāpēc integrācijas process neizdodas?
- PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBA: DIGITĀLĀ VIDE. Vai esat kādreiz izjutis/usi sev apdraudējumu digitālajā vidē? Ja jā – kā konkrēti tas izpaudās un kas Jūs šajā situācijā satrauc visvairāk?
- DROŠĪBA: LATVIJĀ UN ES. Kāds ir Jūsu viedoklis par drošību Latvijā un Eiropas Savienībā? Cik droši jūtaties Latvijā/ES terorisma draudu ziņā?
- SOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA: SALĪDZINĀJUMS AR “VECO ES” UN DARBA-PRIVĀTĀS DZĪVES BALANSS. Cik lielā mērā jūs Latvijā jūtaties sociāli aizsargāts/a, salīdzinot ar t.s. vecajām ES dalībvalstīm kā Vācija un Francija? Kāpēc? Lūdzu, miniet galvenās problēmas šajā jomā Jūsu skatījumā! Vai jums izdodas sabalansēt darbu/mācības ar privāto dzīvi ikdienā? Kas, jūsuprāt, būtu jāmaina Latvijā, lai uzlabotu darba un privātās dzīves balansu?
- CILVĒKTIESĪBAS: CIK SAKĀRTOTA SITUĀCIJA? Vai uzskatāt, ka Latvijā/ES cilvēktiesību joma ir pietiekami sakārtota? Kas, Jūsuprāt, ir biežāk sastopamās un risināmās problēmas?
- IZAUGSME: TUVOŠANĀS “VECAJAI ES” UN ES NAUDA. Vai dzīves līmenis Latvijā pietuvojies tā saucamo “veco” ES dalībvalstu līmenim? Kā vērtējiet ES 2019. gada budžetu un vairāk novirzīto līdzekļu ekonomikas izaugsmei, programmai Erasmus+ un transporta jomai? Kas liktu jums izvēlēties Rail Baltica dzelzceļu autobusa, privātā auto vai lidmašīnas vietā nākamajā starpvalstu ceļojumā?
Saistībā ar gaidāmajām Eiropas vēlēšanām Latvijā š.g. 25. maijā, respondenti atbildēja uz diviem konkrētiem jautājumiem: (1) Ja kaimiņš, radinieks vai kolēģis, kurš nepiedalās vēlēšanās, jums vaicātu – kāpēc vispār iet balsot – ko jūs viņam teiktu? (2) Kāpēc, Jūsuprāt, Latvijā Eiropas vēlēšanās ir salīdzinoši zema vēlētāju aktivitāte?
- Nākamais (9.) Eiropas Parlamenta sasaukums 705 (no Latvijas - 8 deputāti) darbu sāks š.g. jūlijā. Sasaukuma termiņš ir pieci gadi. “Vēlētāju gaidu” pētījuma ievaros respondenti tika lūgti atklāt gaidas par problēmjomām, kurām Eiropas Parlamentam būtu jāpievērš lielāka uzmanība tuvāko piecu gadu laikā?
CEĻAVĀRDI EP VĒLĒŠANU KANDIDĀTIEM NO LATVIJAS
Biežāk minētie vēlējumi saistīti ar Latvijas un tās iedzīvotāju pārstāvību Eiropas Parlamentā un domāt par valsts un/ vai ES ekonomikas attīstību. Tāpat novēlēta veiksme, drosme, godīgums, izturība, cilvēcīgums, kā arī mudinājumi neattālināties Briselē no Latvijas realitātes un strādāt tā, lai taptu sadzirdēti, ieklausīties vēlētājos, veicināt vienotu Eiropu. Respondenti arī atgādināja, ka “mazs cinītis gāž lielu vezumu” un ka jāatceras – Latvija ir līdzvērtīgs ES dalībnieks. Runājot par Latvijas interesēm, atsevišķi respondenti savu domu paplašinājuši: tās jāpārstāv “ar visu sev doto atdevi”, “stingru mugurkaulu”, nevar domāt “tikai par iespēju iegūt labi apmaksātu darbu”, jāaizstāv Latvijas sabiedrības, nevis lielo korporāciju intereses”, jāapzinās “savas saknes”, jāparāda ”sevi no labākās puses”, nedrīkst aizmirst “atbildības augsto vērti”.
Pētījuma rezultātu kodolīgs KOPSAVILKUMS (15. lpp., t.sk., grafiki) aplūkojams šeit.
Par Eiropas Parlamenta “Vēlētāju gaidu” pētījumu 2018
- Eiropas Parlamenta birojs (EPB) Latvijā jau ceturto gadu īsteno “Vēlētāju gaidu” pētījumu (FYI “Vēlētāju gaidu pētījums 2015”; “Vēlētāju gaidu pētījums 2016”; “Vēlētāju gaidu pētījums 2017”). Pētījumu rezultāti ir darba instruments Latvijas eiroparlamentāriešiem, lai precīzāk noskaidrotu vēlētāju prioritātes jomās, ar kurām strādā EP.
- No 2018.g. 28.novembra līdz 2019.g. 5.janvārim EPB Latvijā uzdevumā tika veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja par viņu gaidām no EP, īstenojot 250 kvalitatīvas padziļinātas intervijas.
- Respondenti intervēti no vairāk nekā 35 Latvijas vietām: Amatas, Alūksnes, Babītes, Bārbeles, Cēsīm, Ciblas, Daugavpils, Dundagas, Gulbenes, Jaunpiebalgas, Jēkabpils, Jūrmalas, Kolkas, Ķekavas, Liepājas, Madlienas, Madonas, Mālpils, Mārsnēniem, Mārupes, Ogres, Preiļiem, Priekuļiem, Rīgas, Ropažiem, Sabiles, Salacgrīvas, Salaspils, Saldus, Sēlpils, Talsiem, Tukuma, Valdgales, Valmieras, Vecpiebalgas, Vecumniekiem, Ventspils, Viesītes un Zīlāniem.
Vidējais intervijas ilgums: 30-50 minūtes, garākās līdz divām stundām.
EPB “Vēlētāju gaidu” pētījumu plānots veikts arī šogad, jo respondenti augstu novērtējuši iespēju tikt saklausītiem un paust viedokli saviem pārstāvjiem Eiropā.
Par PRIORITĀTĒM Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas iedzīvotāju vērtējumā un - ko Eiropas Parlaments dara šajās jomās?
Eiropas Parlaments (EP) regulāri aptaujā Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājus, t.sk., lai noskaidrotu: kas mums visvairāk interesē, rūp vai satrauc? Kurās jomās sagaidām aktīvāku ES līmeņa iesaisti? Kurām jomām pirms gaidāmajām Eiropas vēlēšanām būtu jāpievērš lielākā uzmanība? Atbilstoši EP Eirobarometra datiem, ES pilsoņi, arī Latvijas iedzīvotāji, kā prioritāras vērtē 8 politikas jomas: izaugsme, migrācija, drošība, sociālā aizsardzība, vide, cilvēktiesības, patērētāju aizsardzība un Eiropas nākotne. Informāciju (naratīvus) par visām 8 jomām un EP paveikto aplūkojama šeit.
Noderīgi avoti:
- ”Vēlētāju gaidu pētījums 2018” - kopsavilkums
- Eiropas Parlamenta Likumdošanas observatorija (OEIL): www.europarl.europa.eu/oeil/
- Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS): http://www.europarl.europa.eu/thinktank/
Likumdošanas process Eiropas Savienībā. EP un ES Padome (dalībvalstu ministri), kuras darbu pašlaik - 2019. gada pirmajā pusē - vada Rumānija (2015. gada pirmajā pusē vadīja Latvija), kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās. Šie likumi pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgā Eiropas likumu iniciatore, EP var norādīt, kādi tiesību akti būtu vēlami, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.
Eiropas vēlēšanas 2019. Šogad noslēgsies šī Eiropas Parlamenta (EP) sasaukuma 5 gadu pilnvaru termiņš. Pašlaik EP strādā 8 deputāti no Latvijas. Lai arī pēc Brexit (provizoriski 2019. gada 29. martā) EP pašreizējo 751 vietā strādās 705 deputātu, no Latvijas arī turpmāk EP strādās 8 deputāti, kuri parasti pievienojas Eiropas līmeņa politiskajām grupām.
Papildu informācijai
- Eiropas vēlēšanu tīmekļa vietne par vēlēšanu norisi katrā valstī www.eiropas-velesanas.eu
- Vietne “Ko manā labā dara Eiropa?”
- Eiropas vēlēšanu platforma - iniciatīva “Šoreiz es balsošu”
- Aktuālākā informācija saistībā ar Eiropas vēlēšanām, t.sk., nozīmīgākajiem datumiem (Eiropadomes pārstāvju debates par ES nākotni, #Spitzenkandidat jeb ES vadošā līdera procesu, Lielbritānijas izstāšanos (provizoriski 29.03.2019) u.c.
- Mobilā lietotne “Citizens’ App” par Eiropas Savienības (ES) paveikto. Tā bez maksas pieejama AppStore un Google Play.
- Eiropas vēlēšanu mirkļbirkas: #ŠoreizEsBalsošu #EiropasVēlēšanas2019 #ThisTimeImVoting #EE2019
