Aptaujā aicināti piedalīties iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP uzaicinājuma vēstuli. No 1. līdz 14. februārim iedzīvotāji varēs aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē CSP vietnē https://e.csb.gov.lv . Jautājumu un neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar CSP konsultantu pa bezmaksas tālruni 80008811 darbdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00 vai rakstīt uz e-pastu silc@csb.gov.lv.
CSP aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem, jo viņu sniegtā informācija visprecīzāk var raksturot patiesos dzīves apstākļus. CSP garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā.
Ja respondents nebūs aizpildījis anketu tiešsaistē, no 1. marta līdz 30. jūnijam CSP intervētājs ar to sazināsies pa tālruni vai ieradīsies klātienē. Pirms tam aptaujā iekļautās personas saņems CSP vēstuli, kurā norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Ierodoties klātienē, intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju.
Nozīmīgākie 2018. gada iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas rezultāti
2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī.
2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā 2016. gadā. Palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, 770 eiro mēnesī – mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam.
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (44,2 %) un vismazākais – Rīgā (15,6 %). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 29 % iedzīvotāju, Zemgalē – 25 %, Kurzemē – 24,8 % un Pierīgā – 16,9 % iedzīvotāju.
Nabadzības risks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina trīs vai vairāk bērnus, 2017. gadā sasniedza 20,7 %. Nabadzības risks ir būtiski zemāks mājsaimniecībās, kurās divi pieaugušie audzina vienu vai divus bērnus – attiecīgi 12,1 % un 10,2 %.
Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,1 %), savukārt ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (59,5 %) un pensionāri (48,9 %).
2017. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 23,8 % iedzīvotāju 50 līdz 64 gadu vecumā un 45,7 % iedzīvotāju vismaz 65 gadu vecumā. Bēdīgākā situācija bija tiem senioriem (vismaz 65 gadus veci), kuri dzīvoja vieni. Gandrīz trīs ceturtdaļas (74 %) vientuļo vecākā gadagājuma iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam, un pēdējo gadu laikā šo iedzīvotāju īpatsvars turpina palielināties.
Par aptauju
Ienākumu un dzīves apstākļu aptauja ik gadu notiek visās ES dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību.
Plašāka informācija par iegūtajiem datiem pieejama CSP datubāzē sadaļās:
Mājsaimniecību budžets – Ienākumi,
Nabadzība un nevienlīdzība – Monetārā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība, Materiālā nenodrošinātība, Minimālā ienākuma līmenis
Veselība – Veselības pašnovērtējums, Pieaugušo un bērnu veselība
Kultūra – Līdzdalība sociālajā un kultūras dzīvē,
Dzīves kvalitāte – Apmierinātība ar dzīvi,
Mājokļa apstākļi,
Mājsaimniecību sastāvs
