“Šīsdienas sanāksme salīdzināma ar tiltu, jo šodien oficiāli slēdzam iepriekšējo, visnotaļ raženo finanšu periodu un jau pirmos soļus speram jaunajā. Lieliski projektos sasniegtie rezultāti, kas novērtēti arī starptautiskā līmenī, auglīgas divpusējās sadarbības starp Latvijas, Norvēģija, Islandes un Lihtenšteinas ekspertiem ļauj mums ar pārliecību un lielu darba sparu uzsākt jauno darba cēlienu,” atzīmē Valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.
Jaunajā periodā Latvijai finanšu instrumentu ietvaros sešās programmās ir pieejams 93 miljoni eiro, kā arī 9 miljoni eiro divās donoru administrētajās programmās Latvijā - “Pilsoniska sabiedrība” un “Sociālais dialogs-pienācīgs darbs”, kuras visas ir mērķētas, lai novērstu sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ valstīs un stiprinātu divpusējās attiecības starp donorvalstīm - Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu un Latviju. Uzsākot jauno periodu, 2018. gadā ir noritējis aktīvs darbs pie programmu un nacionālo normatīvo aktu izstrādes. Šobrīd trīs programmas ir saskaņotas ar donoriem un apstiprinātas Ministru kabinetā (MK), un notiek to līgumu izstrāde (“Korekcijas dienesti”, “Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide” un “Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana”), pārējās trīs programmas (“Pētniecība un izglītība”, “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība” un “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi”) - saskaņošanas stadijā ar donoriem vai tiek gatavotas apstiprināšanai MK. 2019.gadā plānota visu sešu programmu līgumu noslēgšana, programmu un projektu ieviešanas tiesiskās bāzes izstrāde, lai attiecīgi varētu uzsākties projektu atlases un investīcijas.
Donorvalstu pārstāvji izteica atzinību, ka vairāki no iepriekšējā periodā realizētajiem projektiem ir novērtēti un ieguvuši starptautiska līmeņa apbalvojumus. Tāpat augstu tika novērtēta līdzšinējā sadarbība, attieksme un ieguldītais darbs jaunā perioda programmu izstrādē. Donorvalstu pārstāvji uzsvēra, ka augstu vērtējama programmu saturiskā kvalitāte, cieša projektu divpusējā partnerība, kā arī efektīva risku pārvaldība investīciju ieviešanas periodā – kas turpināma. Vienlaicīgi tika atzīmēts, ka jaunajā periodā īpaša uzmanība būtu pievēršamam vienkāršotāku procedūru piemērošanai projektos, mazinot birokrātisko slogu visos līmeņos un jo īpaši projektu īstenotājiem.
12. decembrī delegācija arī apmeklēja Latgales pārstāvniecību Rīgā, kur iepazinās ar sasniegtajiem rezultātiem un to ietekmi uz Latgales reģionu, pateicoties iepriekšējo divu EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu periodu investīcijām un pārrunāja nākotnes ieceres. Latgales reģionā līdz šim ir īstenoti 23 projekti par kopējo EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu līdzfinansējumu 1,9 miljonu eiro apmērā. Lielākās investīcijas ir veiktas - Ludzas un Rēzeknes sinagogu atjaunošanai, NVO atbalstam un programmā “Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm” investīciju piesaistei Latgales reģionam. Latgales pārstāvniecības Rīgā piemērs parāda, ka ar salīdzinoši nelielu finansējumu, bet ar Norvēģija partneru atbalstu iespējams sasniegt vērā ņemamus rezultātus darba vietu radīšanā un tūrisma veicināšanā reģionā.
Vairāk informācijas par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu atbalstu jaunajā 2014. – 2021.gada periodā skatīt:
