"Manā skatījumā Eiropas Parlaments ir Eiropas leģitimitātes, tās atbildības un dzīvotspējas mājvieta. Šeit tiek radīta daļa Eiropas nākotnes (...). Es mums novēlu atstāt aiz sevis dalījumu ziemeļos un dienvidos, austrumos un rietumos, mazās un lielās valstīs," sacīja E.Makrons.
"Mūsu uzdevums nākamajos mēnešos būs veidot īsteni eiropeiskas debates, (...) dot cilvēkiem izvēles iespēju," viņš sacīja gadu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. "Lai stātos pretī satricinājumiem visā pasaulē, mums nepieciešama suverenitāte, kas ir lielāka par mūsu un to papildina - Eiropas suverenitāte," viņš piebilda.
Sveicot E.Makronu Eiropas Parlamentā, tā priekšsēdētājs Antonio Tajāni sacīja: "Paldies, ka piedalāties debatēs ar deputātiem. Eiropas nākotne tiek veidota pašlaik, un tā sākas šeit, Eiropas demokrātijas sirdī. Ir laiks īstenot mūsu redzējumu: kontrolētu migrāciju, spēcīgu aizsardzības politiku un ārpolitiku drošākai Eiropai".
Vairums parlamenta politisko grupu līderu atzinīgi vērtēja Francijas prezidenta preoeiropeisko nostāju un Francijas lomu nesenajos uzlidojumos Sīrijā, vienlaikus aicinot stiprināt Eiropas Savienības lomu un veidot Eiropas armiju. Citi deputāti uzsvēra ES izaicinājumus: cīņu ar terorismu, migrācijas krīzi, digitālās tehnoloģijas un ES banku un monetārās savienības pilnveidošanu.
Lai noskatītos katra runātāju ziņojumu, izvēlieties attiecīgo saiti:
- Antonio Tajāni, EP priekšsēdētājs
- Emanuels Makrons, Francijas prezidents - pirmā daļa
- Emanuels Makrons, Francijas prezidents - otrā daļa
- Žans Klods Junkers, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs
- Manfred Weber, EPP
- Udo Bullmann, S&D
- Syed Kamall, ECR
- Guy Verhofstadt, ALDE
- Philippe Lamberts, Greens/EFA
- Patrick Le Hyaric, GUE/NGL
- Florian Philippot, EFDD
- Nicolas Bay, ENL
Pamatinformācija
Šīs bija ceturtās deputātu debates par Eiropas nākotni ar kādu no ES valstu vadītājiem. Šā gada janvārī ciklu aizsaka Īrijas premjerministrs Leo Varadkars, februārī deputātus uzrunāja Horvātijas valdības vadītājs Andrejs Plenkovičs, bet martā – Portugāles premjerministrs Antoniu Košta. Maija plenārsēdē Briselē ar deputātiem diskutēs Beļģijas valdības vadītājs Šarls Mišels, bet Strasbūrā - Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels. Vācijas kanclere Angela Merkele deputātus uzrunās novembrī.
