Realizējot veselības reformas, jau šobrīd ir novērtējami rezultāti. Būtisks ir gaidīšanas rindu samazinājums pie speciālistiem. Pateicoties papildus piešķirtajam finansējumam, valsts apmaksātu ginekologa, otolaringologa, pediatra, ķirurga, onkologa, ķīmijterapeita, neonataloga, algologa, psihiatra vai narkologa konsultāciju šobrīd 10 dienu laikā iespējams saņemt vairāk nekā 75% ārstniecības iestāžu. Tādējādi, kopš reformu uzsākšanas, gaidīšanas rindu samazinājums vidēji ir 42%. Tāpat 10 dienu laikā šobrīd pieejami tādi speciālisti kā traumatologs, ortopēds, pulmonologs vai dermatovenerologs, kas iepriekš bija iespējams 30 dienu laikā. Visbūtiskāk gaidīšanas laiks sarucis pie tiem speciālistiem, kuru pieejamība daudzās ārstniecības iestādēs līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas panākts, mērķtiecīgi novirzot vairāk finansiālo līdzekļu šo konsultāciju nodrošināšanai.
Otrs nozīmīgais reformas rezultāts ir darba samaksas palielinājums ārstniecības personām. Šogad ārstniecības personu darba samaksas palielināšanai piešķirti papildu 85 milj. eiro, kas iestrādāti tarifā, kādu valsts samaksā ārstniecības iestādēm par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Vienlaikus palielinātas arī noteiktās zemākās mēnešalgu likmes ārstniecības personām atbilstoši viņu kvalifikācijas kategorijām – no 5% - 68%. Tomēr, izvērtējot iespējas, ārstniecības iestāde amatalgas ārstniecības personām pacēla arī lielākā apmērā par minimāli noteikto. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes (RAKUS) ārstiem atalgojums pieaudzis par 28% jeb no 1382 eiro uz 1763 eiro, savukārt māsām darba samaksa pieaugusi par 51% - no 699 eiro uz 1058 eiro, bet māsu palīgiem par 30% - no 537 eiro – 696 eiro.
Ministre uzsvēra, ka būtiski ir turpināt fokusēties uz problēmu risināšanu, tādēļ, realizējot veselības reformu. Pie prioritātēm pieskaitāma finansējuma stabilizēšana un valsts veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana, tāpat svarīgi ir turpināt darbu pie caurspīdīguma nozarē, ko iespējams panākt arvien vairāk uzlabojot un pilnveidojot vienoto informācijas sistēmu jeb E-veselību, tostarp pakāpeniski ieviest e-nosūtījumu. Plānots, ka tas samazinās papīra dokumentācijas apjomu veselības aprūpē un padarīs veselības aprūpes būtisku posmu caurskatāmāku. Pie nākamajiem veicamajiem darbiem minama arī ES fondu atbalstu motivēt ārstniecības personas darbam reģionos. Tāpat nozīmīgas ir veselības veicināšanas kampaņas, kas tiks veltītas atkarību mazināšanai, fizisko aktivitāšu palielināšanai, psihiskai un seksuālais veselībai u.c.
Preses konferences laikā veselības ministre iezīmēja prioritāro programmu realizāciju, kas paredz sirds un asinsvadu jeb "kardio zaļā koridora" izveidi, kas nodrošinātu šo slimību pacientiem izmeklējuma nodrošinājumu noteiktā laikā, līdzīgi kā tas tiek šobrīd realizēts ar onkoloģijas pacientiem. Tāpat svarīgi ir arī turpināt darbu pie reto slimību plāna realizācijas, lai nodrošinātu visus plānā minēto sadaļu īstenošanu. Jāturpina darbs arī pie hronisko pacientu aprūpes uzlabošanas, lai hronisku slimību saasināšanās gadījumā, nepieciešamo medicīnisko palīdzību būtu iespējams saņemt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Tāpat svarīgs jautājums ir kompensējamo zāļu saraksta paplašināšana, lai šo sarakstu varētu paplašināt ar jauniem inovatīvajiem medikamentiem.
Prezentācija no preses konferences pieejama šeit.
