Lielāko daļu sabiedrisko mediju finansējuma sastāda nodokļu maksātāju nauda, par kuras izlietojuma lietderību pēdējā laikā izskan bažas. Tās ilgstoši vērojamas Valsts kontroles atzinumos, kā arī pēdējā laikā aktualizējušās gan kontekstā ar Latvijas Radio darbiniekiem izmaksātajām atlīdzībām, gan arī saistībā ar Latvijas Radio 5 darbības lietderību un atbilstību tā sākotnēji noteiktajiem mērķiem.
Tāpēc LRA vēstulē izsaka aicinājumu likumdošanā iestrādāt EK paziņojumā noteiktos sabiedrisko mediju pārvaldības principus, kuru ieviešana nodrošina sabiedrisko mediju izmaksu objektivitāti, efektivitāti un skaidru caurskatāmību.
Pilnveidotais EPLL ļautu Nacionālajai elektronisko un plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un citām institūcijām skaidrāk pārraudzīt un virzīt valsts budžeta naudas piešķiršanu un izlietošanu sabiedriskajiem medijiem saskaņā ar EK regulējumiem.
Turklāt NEPLP jau pagājušajā gadā ir publiski norādījusi, ka 2009.gadā pieņemtajā Eiropas Komisijas paziņojumā minētie principi jāievieš Latvijā.
Eiropas Komisija paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu sabiedriskajai apraidei diezgan skaidri definē caurspīdīgu finanšu pārvaldību, tai skaitā - principu, ka valsts dotācijas finansējumu apjoms sabiedriskajiem medijiem ir jāizvērtē pirms piešķiršanas. Īpaši tas attiecas uz jaunu sabiedrisko mediju produktu ieviešanu. Saskaņā ar EK paziņojumu ir jābūt skaidri nodalītiem valsts budžeta un komercienākumiem. Tāpat ir jābūt skaidri secināmam, cik adekvātas ir izmaksas un vai notiek sabiedrisko mediju pārsubsidēšana.
