Otrdienas sēdē deputātus ar Igaunijas prezidentūras prioritātēm iepazīstināja Igaunijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Teniss Nirks (Tõnis Nirk).
Būtiski, ka Igaunija jau paudusi savu redzējumu vairākos visai Eiropas Savienībai (ES) svarīgos jautājumos, tostarp par sadarbību aizsardzības jomā, akcentēja L.Čigāne. Tāpat nozīmīgs būs jautājums par Eiropas Enerģētikas savienību, kuras izveidei būtiskus lēmumus pieņēma Latvijas prezidentūra 2015.gadā. Enerģētiskās neatkarības stiprināšana un virzība uz kopīgu enerģētikas politiku ES ir būtiska prioritāte arī mūsu valstij.
Latvija augstu vērtē arī to, ka Igaunija turpinās darbu pie Austrumu partnerības politikas stiprināšanas, kas bija viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm, norādīja Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja.
Igaunijai prezidentūras laikā priekšā vairāki sarežģīti jautājumi, kuros dalībvalstu vidū nereti trūkst vienprātības. Viens no piemēriem ir jautājums par kopējo Eiropas patvēruma sistēmas reformu. Sarežģīts var izvērsties arī darbs pie Darbinieku nosūtīšanas direktīvas pārskata, sacīja L.Čigāne.
Kā deputātus informēja vēstnieks, Igaunija prezidentūrai izvirzījusi četras galvenās prioritātes: atvērta un inovatīva Eiropas ekonomika; droša un neapdraudēta Eiropa; digitāla Eiropa un datu brīva aprite; iekļaujoša un ilgtspējīga Eiropa.
Katra ES dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darbu. Igaunija šo uzdevumu pildīs līdz gada beigām, kad prezidējošās valsts pienākumus pārņems Bulgārija.
