Ļoti cienījamā kultūras ministres kundze!
Augsti godājamais Radiņa kungs!
Dārgie muzeja ļaudis!
Dāmas un kungi!
Šodien man ir tiešām liels prieks viesoties pie jums, pie maniem kaimiņiem.
Mēs visi ļoti labi apzināmies, ka Latvija mums ir viena un Rīgas pils mums ir viena. Gadsimtu gaitā, kā jau mēs dzirdējām īsajā vēstures atskatā, tā ir vieta, kur veidojusies gan Rīgas, gan Latvijas vēsture. Pavisam patiesa Latvijas vēsture.
Rīgas pils ir unikāla, atšķirīga no citām viduslaiku pilīm visās Baltijas valstīs ar to, ka visu pastāvēšanas laiku tā ir bijusi dzīva un arī apdzīvota. Un tā, protams, ir piedzīvojusi ne mazums pārvērtību, tajā skaitā visai radikālu pārvērtību.
Šajā pilī ir redzams viss, kam Latvija izgājusi cauri no viduslaikiem līdz pat mūsdienām. Mēs labi zinām, ka Rīgas pils ir gan vairākkārt būvēta, gan izpostīta, gan no jauna būvēta. Pārdzīvojusi visdažādākos valdniekus un karus, tā ir apvīta ar teiksmām un apdziedāta latviešu tautas dziesmās. Tajā ir uzņemtas mākslas filmas, tās vēsturiskais interjers dekorāciju veidā pat būvēts uz mūsu operas skatuves. Pils ir attēlota pastkartēs, medaļās, monētās un gravīrās.
Mūsu pils, tādēļ, ka tā ir gan Valsts prezidenta rezidence, gan Latvijas Nacionālā vēstures muzeja rezidence, lepojas ar biezajiem mūriem un smagajiem, apaļajiem torņiem, ar velvju pagrabiem un greznām zālēm.
Tā ir pārcietusi Bermontiādi, svešu varu pārstāvjus, bet daudziem, kuri atrodas šajā zālē, gan arī tiem, kuri varbūt vēl tajā brīdī nebija dzimuši, visspilgtākais mūsu laiku brīdis bija 1988. gada 11. novembris, kad Rīgas pils Svētā Gara tornis atkal sagaidīja mūsu valsts – Latvijas Republikas – sarkanbaltsarkano karogu.
Gan tad, gan arī tagad Rīgas pils vārtus un durvis vēruši daudzu pasaules valstu monarhi, valstu un valdību vadītāji, garīgie un reliģiskie līderi. Ja šīs pils mūri varētu runāt, tie izstāstītu ļoti daudzas un dažādas lietas!
Rīgas pils ir arī Valsts prezidenta rezidence. Uz laiku tās ir arī manas mājas. Tādēļ šodien es no sirds priecājos, ka vēl viena vēsturiskā Rīgas pils daļa ir atjaunota visā tās spožumā un tajā esat atgriezušies jūs, mani vienīgie kaimiņi, kuri ilgāku laiku bija izrakstījušies no šīs vietas, no Pils laukuma 3. Prieks, ka jūs esat atpakaļ! Jūs jau zināt, ka kaimiņus neizvēlas, bet jūs esat tīri ciešami kaimiņi.
Šodien vēlos pateikties visiem Rīgas pils atjaunošanā un iekārtošanā iesaistītajiem ļoti dažādu nozaru profesionāļiem. Tie, kuri ir izstaigājuši atjaunotās Rīgas pils zāles un torņus, var apliecināt, ka jūsu veikums ir apbrīnas vērts! Tas rada īpašas izjūtas, cik mūsu cilvēki ir meistarīgi un talantīgi. Tādi bija tad, kad šo pili būvēja, tādi bija tad, kad šo pili atjaunoja. Mēs tiešām varam lepoties ar mūsu bagāto un skaisto vēsturi!
Dārgie kaimiņi, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ļaudis!
Rīgas pils mums kopā ir viena, taču ieejas vārti būs mums katram savi. Tas vienlaikus ir pašsaprotami un simboliski – pa vieniem vārtiem ik dienu ienāk un iziet vēstures rakstītāji, pa otriem turpmāk nāksiet jūs, vēstures glabātāji un pētnieki. Un tie, kuri ar šo vēsturi varēs iepazīties.
Dārgie kaimiņi, godātais Radiņa kungs!
Nesacenšoties ar pils restaurēšanas laikā atklātajiem unikālajiem atradumiem, kurus esat izstādījuši apskatei “pils atradumu stendos”, es vēlos dāvināt jums nelielu piemiņas velti, sudrabā veidotu Rīgas pili, sveicot jūs ar atgriešanos mājās!
Novēlu mums labu un draudzīgu kaimiņu sadzīvošanu!
