No 2018.gada 15.janvāra tiks reorganizēta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, pievienojot to Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.
No 2018.gada 1.februāra reorganizēs Talsu rajona tiesu un tās sastāvā esošo zemesgrāmatu nodaļu, Kuldīgas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Saldus rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, kā arī Ventspils tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, pievienojot tās Liepājas tiesai un attiecīgi tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai un mainot tiesas nosaukumu – Kurzemes rajona tiesa un attiecīgi – Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa.
No 2018.gada 15.februāra reorganizēs Alūksnes rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Gulbenes rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Madonas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Cēsu rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Limbažu rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, kā arī Valkas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, pievienojot tās Valmieras rajona tiesai un tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai un mainot tiesas nosaukumu – Vidzemes rajona tiesa un attiecīgi – Vidzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa.
No 2018.gada 1.marta reorganizēs Tukuma rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Dobeles rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Bauskas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Aizkraukles rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Jēkabpils rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Ogres rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, pievienojot tās Jelgavas tiesai un tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai un mainot tiesas nosaukumu uz Zemgales rajona tiesa un attiecīgi – Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa.
Katrā tiesu apgabalā, izņemot Rīgu, paredzēts izveidot vienu t.s. mātes tiesu, nodrošinot šīs tiesas darbību visās līdzšinējo tiesu atrašanās vietās. Zemesgrāmatu nodaļām paredzēta līdzīgs risinājums – viena zemesgrāmatu nodaļa, nodrošinot tās darbību visās līdzšinējo zemesgrāmatu nodaļu atrašanās vietās. Rīgas tiesu apgabalā būs četras rajona tiesas – Pārdaugavas tiesa, Vidzemes priekšpilsētas tiesa, Latgales priekšpilsētas tiesa un Rīgas rajona tiesa.
Plašākas debates Tieslietu padomes sēdē raisījās par Ogres rajona tiesas iekļaušanu Zemgales tiesu apgabalā, pret ko iebilda Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja. Tieslietu padome ņēma vērā Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājas, Tiesnešu biedrības prezidenta paustos argumentus un pašas Ogres rajona tiesas tiesnešu vēlmi mainīt tiesu apgabalu, kas jau iepriekš plaši apspriests tiesu priekšsēdētāju un tiesu diskusijās. Reorganizācija saskaņota ar prokuratūru un policiju. Lēmums ietekmēs arī atsevišķu notāru amata vietu un tiesu izpildītāju iecirkņu piederību konkrētajam tiesu apgabalam, tādēļ reorganizācijas plānā ietverti vairāki uzdevumi saistībā ar šiem jautājumiem.
Tiesu teritoriālo reformu Tieslietu ministrija virza ar mērķi risināt tādus ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītus problēmjautājumus kā nevienmērīga tiesu noslodze un atšķirīgs tiesvedības ilgums viena veida lietās, mazā tiesnešu skaita dēļ apgrūtinātā vai neiespējamā tiesnešu specializācija un lietu sadales nejaušības nodrošināšana.
Tieslietu padomes sēdē klātesošie Kurzemes, Vidzemes un Zemgales apgabaltiesu priekšsēdētāji pauda tiesu gatavību izpildīt reformas prasības, kaut gan vairums tiesu reformu uzņem ne ar atbalstu, bet ar samierināšanos. Lielākās bažas ir par tiesu pieejamību lietu dalībniekiem, tiesnešu specializācijas nodrošināšanu, organizatoriskiem jautājumiem, tehnisko nodrošinājumu un tiesu darbinieku darba perspektīvām.
Sākotnēji tiesu reforma tika ieviesta Rīgas tiesu apgabalā, apvienojot Vidzemes priekšpilsētas un Centra rajona tiesu, kā arī pievienojot Siguldas un Jūrmalas tiesas Rīgas rajona tiesai. No 2016.gada 1.februāra reforma tika ieviesta Latgales tiesu apgabalā, izveidojot divas rajona (pilsētas) tiesas – Rēzeknes un Daugavpils tiesu, kurām attiecīgi pievienotas Balvu un Ludzas un Preiļu un Krāslavas tiesas. Kopš reformas sākuma no 34 vispārējās jurisdikcijas rajona (pilsētas) tiesām šobrīd Latvijā ir 26 rajona (pilsētas) tiesas. Reformu noslēdzot, Latvijā būs deviņas vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesas.
Tiesnešu amata vietas no reģioniem pārceļ uz Rīgu
Lai izlīdzinātu tiesnešu noslodzi un samazinātu neizskatīto lietu apjomu pirmajā instancē, Tieslietu padome nolēma ar 2017.gada 1.jūliju vienu tiesneša amata vietu no Aizkraukles rajona tiesas pārcelt uz Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesu, vienu amata vietu no Alūksnes rajona tiesas uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesu, vienu amata vietu no Daugavpils tiesas uz Rīgas rajona tiesu un no 1.oktobra vienu tiesneša amata vietu pārcelt no Rēzeknes tiesas uz Rīgas rajona tiesu.
Tāpat no 1.jūlija viena amata vieta no Madonas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiks pārcelta uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļu.
Pārceltas tiek amata vietas, kurās izveidojušās tiesnešu vakances.
Šobrīd mērķtiecīga reģionu tiesu kapacitātes izmantošana tiek panākta, Civilprocesa likuma 32.1 panta kārtībā pārsūtot lietas izskatīšanai no Rīgas pilsētas tiesām uz reģionu tiesām. Tas izlīdzina tiesnešu darba slodzi un lietu izskatīšanas termiņus, taču šim risinājuma likumā ir pagaidu termiņš līdz 2018.gada 31.decembrim.
Atbalsta Tieslietu padomes kompetences paplašināšanu
Tieslietu padome izvērtēja un pauda viedokli par Saeimā virzītajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu" pirms otrā lasījuma. Vairākumu likumprojektā virzīto priekšlikumu Tieslietu padome atbalsta.
Ar grozījumiem likumā paredzēts paplašināt Tieslietu padomes kompetenci tiesu varas jautājumos un lemšanā par tiesnešu karjeras jautājumiem. Lai mazinātu izpildvaras un likumvaras ietekmi šajos jautājumos, paredzēts paplašināt Tieslietu padomes pilnvaras tiesnešu izvirzīšanas, iecelšanas, apstiprināšanas un pārcelšanas amatā jautājumos, arī rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanā, izraudzīšanas kārtībā un atbrīvošanā no amata, tiesneša pārcelšanā uz vakanto tiesneša amatu augstāka vai zemāka līmeņa tiesā, rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības noteikšanā.
Likumprojekts atceļ ierobežojumu vienai un tai pašai personai ieņemt rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas priekšsēdētāja amatu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Rajona (pilsētas) tiesā, kurā ir vairāk nekā desmit tiesneši, tiesas priekšsēdētājam varēs būt vietnieki. Tāpat likumprojekts precizē apgabaltiesas tiesu kolēģijas apstiprināšanas kārtību, paredzot, ka tās apstiprina apgabaltiesas priekšsēdētājs, nevis tieslietu ministrs.
Likumprojekts paredz arī citus grozījumus. Saeima par grozījumiem likumā "Par tiesu varu" vēl lems otrajā un trešajā lasījumā.
Tiesu administrācijas prioritātes nākamajam gadam – tiesu reformas un projekti
Tieslietu padome noklausījās un pozitīvi novērtēja Tiesu administrācijas ziņojumu par 2016.gada darbības rezultātiem.
2017.gada darbības prioritātes Tiesu administrācijai būs tiesu teritoriālās reformas nodrošinājums un tiesu tulku reforma, Eiropas sociālā projekta "Justīcija attīstība" vadība un E-lietas projekta virzība.
Pagājušajā gadā Tiesu administrācija kļuva par biedru divās starptautiskās organizācijās – Eiropas Tiesību akadēmijā un Eiropas zemes reģistru asociācijā. Starptautiskā sadarbība būs Tiesu administrācijas prioritāte arī šajā gadā.
Lielākie būvniecības un telpu pārkārtošanas darbi, ko Tiesu administrācija plānojusi sākt vai turpināt 2017.gadā, ir Tukuma rajona tiesas nodrošināšana ar papildus telpām, Ventspils tiesas izvietošana vienā adresē, Jēkabpils rajona tiesas un zemesgrāmatu nodaļas pārvietošana uz jaunām telpām un tiesu iestāžu Madonā centralizācija.
Runājot par Tiesu administrācijas darba izaicinājumiem, direktors Edvīns Balševics minēja inovācijas, kas ir Tiesu administrācijas plānos – lielapjoma datu izmantošana un automatizēto procesu robotizācija.
