DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
13. februārī, 2017
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Drošība

Latvijā tiek pilnveidota starpinstitūciju sadarbība atkārtotu dzimumnoziegumu un vardarbīgu noziegumu mazināšanā

Kopš 2015.gada 23. novembra, kad Valsts probācijas dienesta (VPD), Valsts policijas (VP) un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadītāji parakstīja starpresoru vienošanos, kas paredzēja izveidot sadarbības ietvaru, lai nodrošinātu efektīvāku starpinstitūciju sadarbību noziedzīgu nodarījumu pret dzimumneaizskaramību un tikumību novēršanā, kā arī par sadarbību atkārtotu noziedzīgu nodarījumu pret dzimumneaizskaramību un tikumību izdarīšanas novēršanai visā Latvijā ir īstenotas 297 starpinstitūciju sanāksmes, no kurām 223 notikušas par dzimumnoziedzniekiem, savukārt 74 par citu kategoriju likumpārkāpējiem.

Starpinstitūciju sadarbības modeļa izveides praksi Latvija aizguvusi no Lielbritānijas, kur šāda sadarbība tiek īstenota uzraugot notiesātos par īpaši smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, un ir neatņemama tiesībsargājošo iestāžu ikdienas darba sastāvdaļa, kas vērsta uz sabiedrības drošības veicināšanu. VPD, VP un IeVP starpresoru vienošanās paredz noteiktas sadarbības sistēmasizveidošanu un iedzīvināšanu darba praksē, lai nodrošinātu, ka vairāku institūciju veiktie pasākumi noziedznieka potenciālo risku pārvaldīšanā tiktu realizēti precīzi, savlaicīgi un efektīvi.  

"Lai arī jauniedibinātā sadarbība vēl tikai tiek iedzīvināta un regulāri pilnveidota, var apgalvot, ka šāda pieeja jau sniedz pirmos rezultātus, jo ir uzlabojusies visu iesaistīto iestāžu izpratne par dažādajiem šīs problēmas aspektiem, kas skar ne tikai personas, kas izdarījušas likumpārkāpumu, bet arī tās, kuras iepriekš cietušas vai kuru drošība var potenciāli būt apdraudēta. Šobrīd starpinstitūciju sanāksmes tiek organizētas visā Latvijā, līdz ar to ievērojami uzlabojas atbildīgo  institūciju savstarpējā sadarbība, kas kalpo atkārtotu noziegumu izdarīšanas samazināšanai." Mihails Papsujevičs, VPD vadītājs

"Starpinstitūciju sadarbība nodrošina ātru, efektīvu, savlaicīgu pieeju problēmas risinājumam, kas veicina sabiedrības drošību katrā konkrētajā pašvaldībā. Nepastarpināta informācijas apmaiņa liegs iespēju noziedzniekam manipulēt ar sociālo dienestu, bāriņtiesām, tiesībsargājošajām iestādēm un citām iesaistītajām institūcijām." Ints Ķuzis, VP priekšnieks

Kā notiek starpinstitūciju sanāksmes?

Gan VPD, gan VP, gan IeVP ir iespēja un pienākums sasaukt starpinstitūciju sanāksmi, tajā pēc nepieciešamības pieaicinot arī citus pārstāvjus, kuri ar savu darbu, zināšanām var iesaistīties situācijās, kad ir izdarīts vardarbīgs noziegums, un ir nepieciešams strādāt gan ar nozieguma izdarītāju, gan rūpēties par cietušo interesēm. Sanāksmes ietvaros tiek vispusīgi izpētīta situācija kāda tā ir bijusi pirms noziedzīgā nodarījuma, nozieguma gaita, noskaidrotas problēmas, kuras nepieciešams risināt darbā ar noziegumu izdarījušo personu un cietušajiem. Līdzdarbojoties, visas iesaistītās iestādes izlemj par saskaņotu turpmāko rīcību, informācijas apmaiņu, sagatavo rīcības plānu darbam ar likumpārkāpēju un cietušā problēmu risināšanai. Ja agrāk vardarbīgos noziegumos tiesībsargājošās iestādes uzmanību vairāk koncentrēja uz vainīgo personu, tad tagad, izskatot šādus gadījumus starpinstitūciju sanāksmē, uzmanības fokusā ir arī cietušo intereses un  potenciālo upuru aizsardzība . Ja noteiktā laika periodā sanāksmē identificētās problēmas nav izdevies atrisināt pietiekami efektīvi, sanāksmes tiek sasauktas atkārtoti un meklēti citi risinājumi.

"Lai sniegtu ieskatu tajā kā darbojas starpinstitūciju sanāksme, sniegšu ieskatu vienā no jautājumiem, kurš pērn tika risināts, sasaucot starpinstitūciju sanāksmi. VPD saņēma pieprasījumu sagatavot izvērtēšanas ziņojumu par 14 gadīgu puisi, kurš izdarījis netiklas darbības pret savu desmitgadīgo māsu. Pētot šo gadījumu, tika noskaidrots,  ka abus jauniešus iepriekš seksuāli izmantojis audžutēvs. Izrādījās, ka jau agrāk novērotas problēmas bērnu uzvedībā un laika gaitā situācija ir pakāpeniski pasliktinājusies. Efektīvu informācijas apmaiņu un iestāžu koordinētu rīcību iepriekš sarežģīja tas, ka ģimene mainīja dzīves vietas, bērni mainīja izglītības iestādes.

Šoreiz, sasaucot starpinstitūciju sanāksmi, pie viena galda sēdās pārstāvji no pašvaldībām, tiesībsargājošo un citu valsts iestāžu pārstāvji. Pēc savstarpējās informācijas apmaiņas tika izvērtēts, ko institūcijas var darīt, lai palīdzētu ģimenei, kurā bez diviem jau pieminētajiem jauniešiem ir vēl viens brālis un māsa un bērnus audzina māte. Sanāksmē tika nolemts, ka turpmāk pašvaldību sociālo dienestu pārstāvji regulāri apmainīsies ar aktuālo informāciju par darbu ar ģimeni, koordinēs palīdzības, atbalsta, kā arī kontroles pasākumus ģimenei. Kā īpaši svarīgs uzdevums izvirzīts - atbalsta sniegšana bērnu mātei, viņas izglītošana un konsekventas uzvedības veidošana bērnu audzināšanā, jo iepriekš tas iezīmējies kā vājais posms. Sanāksmē tika lemts arī par papildus atbalsta pasākumiem bērniem.

VPD, tiekoties ar puisi attiecīgajā institūcijā, kur viņam pašlaik jāuzturas, kļuva skaidrs, ka viņam, tikko četrpadsmit gadus sasniegušam bērnam, ir ļoti smagi apzināties, ka vairs nevar būt kopā ar ģimeni, taču viņš apzinās nodarījumu pret māsu. Padziļināts darbs ar puisi vēl tikai norisināsies, un, kā viens no pirmajiem pasākumiem, viņam tiek piedāvāts tikties izlīguma sēdē ar māti, kura pārstāv cietušās māsas tiesības. Šoreiz izlīgums ir dziedinoša saruna starp dēlu un māti, lai veidotu abiem izpratni par turpmākajām attiecībām, jo līdz šim māte nav radusi spēku pārrunāt notikušo un to, kā tas ietekmēs jaunieša un pārējās ģimenes nākotni. Turpmākais tiesībsargājošo iestāžu darbs ar jaunieti tiks veidots atbilstoši tiesas piespriestajam sodam, taču ir absolūti skaidrs, ka tas notiks starpinstitūciju līmenī." Jānis Zārdiņš, VPD starpinstitūciju sanāksmju koordinators 

"Lai mazinātu atkārtotu dzimumnoziegumu un vardarbīgu noziegumu izdarīšu, ir būtiski strādāt laikus, tādējādi novēršot nodarījuma notikšanu. Lai nodrošinātu sabiedrības drošību, starpinstitūciju sadarbībai šajā darbā ir būtiska nozīme. Pozitīvs aspekts ir tas, ka uzlabojas komunikācija un informācijas apmaiņa starp iestādēm, kuras ir iesaistītas darba procesā ar mērķa grupām. Regulāri izskatot konkrētas lietas, palielinājušās darbinieku iniciatīvas uzlabot darbu ar dzimumnoziedzniekiem. Starpinstitūciju sadarbības informācijas apmaiņa palīdz daudz efektīvāk sagatavot klientu atbrīvošanai no ieslodzījuma vietas. Ja agrāk šai sadarbībai bija vairāk informatīvs raksturs, tad tagad par noziegumu izdarījušo personu ir vispusīga un pamatīga informācija, soda izpildes laikā sasniegtajiem resocializācijas rezultātiem, riska pakāpi pēc atbrīvošanās, viņa psihoemocionālo stāvokli, uzvedību nestandarta situācijās. Starpinstitūciju sadarbībā darbs ar vardarbīgo klientu ir nepārtraukts – no nozieguma izdarīšanas brīža, līdz atbrīvošanai no ieslodzījuma vietas." Ilona Spure, IeVP priekšniece

"Neatkarīgi no tā vai bērns ir pats izdarījis noziedzīgu nodarījumu vai cietis no citu personu kaitīgām darbībām, bērnam ir nodarīts pāri abos gadījumos. Proti, antisociāla uzvedība bērnam attīstās gadījumos, kad viņa vajadzības iepriekš ilgākā laika posmā ir bijušas ignorētas, tā ir bērna reakcija uz atbalsta un mīlestības trūkumu ģimenē, uz pieaugušo vienaldzību, vientulību un pāri darījumiem. Pieaugušo uzdevums ir rūpēties par bērna vajadzību piepildīšanu, lai pasargātu to gan no emocionāla, gan fiziska kaitējuma. Bērnu tiesību aizsardzības subjektu loks ir plašs, tā iemesla dēļ, ka bērnu tiesību aizsardzība ir cilvēktiesību aizsardzības procesa daļa, un šajā procesā ir iesaistītas dažādas institūcijas. Bērna attīstībai droša un labvēlīga vide gan fiziskā, gan emocionālā plāksnē, ir bērnu tiesību aizsardzības mērķis. Būtiski, lai visas bērnu tiesību aizsardzības procesā iesaistītās institūcijas darbotos šī mērķa labā ik dienu. Sadarbībai starp institūcijām mūsdienās ir atvērtas dažādas metodes – klātienes tikšanās nav vienīgais saskarsmes veids, ir vēl kopīgu e-rīku izmantošana, apmaiņa ar elektroniska formāta informāciju un citas. Starpinstitūciju sadarbībā ir iespējas mazināt administratīvo slogu, veidot efektīvākas procedūras bērnu vislabākajās interesēs". Ilona Kronberga, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece

Imants Mozers
Sabiedrisko attiecību vadītājs
Valsts probācijas dienests

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU