Pasākumu atklāja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds un Ķīnas Eiropas studiju institūta direktors Huans Pins (Huang Ping). Savās uzrunās abi profesori uzsfēra kā Latvijas tā arī Ķīnas ieguvumus no "16+1" sadarbības formāta, turklāt no kā var iegūt arī citi reģioni, tostarp Centrālāzijass valstis. Atslēgas uzrunas teica bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers un Ķīnas Sociālo ziņātņu akadēmijas prezidents Vans Veijuans (Wang Weiguang), iezīmējot sadarbības potenciālu kā starp Ķīnu un Latviju, tā arī starp Ķīnu un Eiropu kopumā.
Pirmā paneļa diskusija tika veltīta Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta sekmēm, kā arī šim formātam kā tiltam starp Ķīnu un Eiropas Savienību. 11 no 16, "16+1" formāta dalībvalstīm ir ES sastāvā. Ekspertu viedokļi bija atšķirīgi, gan norādot uz "16+1" veiskmes stāstiem daļā no formāta valstīm un veiksmes strāstu trūkumu un zemo attiecību progresu
citās formāta valstīs. Tāpat, no vienas puses, tika atzīmēts, ka Ķīnas un ES savstarpējās attiecības ir atvērtas un savstarpēji izdevīgas, kā arī sadarbība ir pragmatiska un pārredzama. No otras, tika kritizēta "aizdomu pieeja" ES ietvaros par Ķīnas patiesajiem nodomiem, gan arī Ķīnas protekcionistiskā politika un tās grūti pieejamais tirgus.
Otrā paneļa diskusija pievērsās transporta savienojumiem starp Āziju un Eiropu un Ķīnas lomai tajā. Ekspertu viedokļi bija atšķirīgi, kas īpaši iezīmējās viedokļos par to, kā plānot un pārvaldīt transporta sistēmu plānošanas procesus Eiropā un Ķīnā. Tika atzīmēts, ka "16+1" valstu sadarbības ietvaros konstatējami kā pozitīvi elementi, tā arī neizmantotas iespējas. Pie pirmajiem var pieskaitīt infrastruktūras projektus Dienvideiropas valstīs un regulāros konteinervilcienus uz Rietumeiropu. Pie neizmantotajām iespējām – Baltijas jūras ostas un plašāku aviācijas savienojumu tīklu starp Ķīnu un Centrālās un Austrumeiropas valstīm.
Trešā paneļa diskusija tika veltīta Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sabiedrību sadarbībai. Liels uzsvars tika likts uz valodas elementu, uzsverot, ka cilvēku savstarpējā komunikācija nevar notikt bez savstarpējās sapratnes. Kad runa ir par sabiedrību sadarbību, komunikācija un līdzdalība ir galvenie tās instrumenti. Kopīgas mācību studiju programmas, atbilstošs politiskais un tiesiskais regulējums, jaunatnes izglītība ir tikai daļa no lietām, pie kurām jāturpina strādāt. Tika uzsvērta nepieciešamība palielināt sadarbību starp abu valstu sabiedrībām, tomēr tam nepieciešams lielāks savstarpējs atbalsts studijām un pētījumiem kā no Ķīnas, tā arī no Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Studentu apmaiņa var kalpot ne tikai par tiltu starp valstu sabiedrībām, bet arī kā viens no eksporta veidiem.
Latvijas Ārpolitikas institūts starptautiskā Foruma ietvaros noslēdza arī savstarpējās sadarbības līgumu ar Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmijas Eiropas studiju institūtu, kas kalpos par pamatu sadarbībā starp abu valstu pētniecības centriem
Foruma noslēguma daļā tiek iezīmētas trīs tālākās attīstības dimensijas: ekonomiskās sadarbības veicināšana - infrastruktūras un tirdzniecības projekti, politiskā sadarbība – jo īpaši savstarpējās uzticības veicināšana, kā arī savstarpējās sapratnes veicināšana sabiedrību līmenī, īpaši starp jaunatni.
Latvijas Ārpolitikas institūts izsaka pateicību starptautiskā foruma atbalstītājiem – Valsts akciju sabiedrībai "Latvijas dzelzceļš", Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai "airBaltic", Ventspils Brīvostas pārvaldei, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijai, Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmijai un tās Eiropas studiju institūtam un tās starptautiskajam "16+1" domnīcu tīklam.
Paldies par pasākuma informatīvo atbalstu sakām ziņu aģentūrai LETA, ziņu portāliem - Delfi un The Baltic Times, kā arī domnīcai Providus.lv.
Vairāk lasi: www.liia.lv
Sintija Broka
Latvijas Ārpolitikas institūts
