Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, augsti godātais Saeimas prezidij, godātie deputāti, ekselences, dāmas un kungi!
Uzsākot šo uzrunu, vispirms vēlos teikt lielu paldies Latvijas sabiedrībai, saviem kolēģiem valdībā un arī Saeimā par izpratni un atbalstu, diskutējot ne tikai par nākamā gada budžetu valsts aizsardzībai, bet arī redzot to perspektīvā līdz pat 2018.gadam, kad saskaņā ar valdības lēmumu jāsasniedz 2% no iekšzemes kopprodukta.
Šie 2% nav pašmērķis vai matemātiska dogma, bet gan pašu apņēmības un gribas apliecinājums, jo sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā nav pašsaprotama lieta. Primāri mēs kā valsts esam atbildīgi par savu drošību.
Mūsu valsts aizsardzība balstās uz trijiem galvenajiem nosacījumiem, kuri kopā veido tā saucamo atturēšanas politiku. Pirmkārt, tā ir valsts pašaizsardzības spēju nodrošināšana, attīstot savus bruņotos spēkus. Otrkārt, tā ir sabiedroto klātbūtnes un noteiktu uzņemošās valsts atbalsta spēju nodrošināšana. Treškārt, tā ir modernas agrās brīdināšanas un informācijas apmaiņas sistēmas nodrošināšana.
Mana galvenā prioritāte šajā amatā ir NBS kaujas spēju celšana un nostiprināšana. Tikpat nozīmīga ir NATO spēku klātbūtne – ilglaicīga un redzama. Tāds ir mērķis, lai atturētu iespējamo agresoru un nepieļautu pat domu, ka kādā no NATO dalībvalstīm iespējams iebrukt.
Jau kopš Ukrainas krīzes sākuma Latvijā pastāvīgi uzturas ASV spēku vienības uz rotācijas principa. Līdz ar sabiedroto klātbūtni ir paaugstināta arī militāro mācību intensitāte reģionā, kas veicina sabiedroto un nacionālo spēku savstarpējo savietojamību.
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu sabiedroto spēku klātbūtni, ir veikta nepieciešamās infrastruktūras identificēšana un uzsākti projektēšanas darbi, lai sekmētu nepieciešamos apstākļus ārvalstu karavīru uzņemšanai Latvijā.
Vienlaicīgi mūsu pilsoņu izvēli iestāties Zemessardzē nedrīkst novērtēt par zemu, tāpēc pakāpeniski tiek celta Zemessardzes kaujas gatavība un ieguldīti resursi ekipējuma iegādei, papildus personāla piesaistei un apmācībai.
Apmeklējot zemessardzes vienības visā Latvijā esmu guvis pārliecību, ka cilvēkos ir patriotisms un gatavība aizstāvēt savu zemi, par ko liecina arī vēlēšanās stāties zemessardzē un saistīt savu dzīvi ar militāro karjeru. Kaut arī ekonomiskās krīzes gados valsts aizsardzības finansējums tika saglabāts vien izdzīvošanas režīmā, šodien varam teikt paldies un patiesi apbrīnot zemessargus par to, ka viņu apņēmība kalpot savas valsts drošībai nav gājusi mazumā. Tā pat ir pieaugusi un iedvesmo arī citus, kuri šobrīd pievienojas zemessargu rindām.
Lai celtu Zemessardzes kaujas gatavību tuvākajos gados (2014. - 2018.) paredzēts ieguldīt līdz 70 miljoniem EUR ekipējuma, personāla un infrastruktūras vajadzībām.
Būtiskākās ieguldījumu jomas ir nesen uzsāktie aizsardzības spēju attīstības projekti. Tā, piemēram, lielākajos projektos 2016.gadā plānots kopā ieguldīt 104 miljonus eiro, tai skaitā, zemessardzei – gandrīz 8 ar pusi miljonus eiro, pretgaisa aizsardzībai un gaisa telpas novērošanai – vairāk kā 13 miljonus eiro, mehanizācijas projektā – vairāk kā 16 miljonus eiro.
Nozīmīgākie jaunie projekti budžeta pieprasījumā 2016.gadam ir NBS personāla skaita palielinājums līdz 6000 cilvēku, kam nepieciešami gandrīz 16 miljoni eiro, uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras celtniecība un mācības - gandrīz 9 miljoni eiro un nodrošinājums ar materiāli tehniskajiem līdzekļiem, tai skaitā pārapbruņošana, nedaudz vairāk par 9 miljoniem eiro..
Tas ir parāds, kas jāatdod Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un savas valsts aizsardzībai. Šobrīd ir īstais brīdis, lai to izdarītu.
Nododot valsts aizsardzības budžetu Saeimas vērtēšanai, no savas puses vēlos apliecināt, ka stingri un ar visaugstāko atbildību sekošu tā izlietošanai. Sabiedrībai ir jāzina, kādiem mērķiem šo budžeta pieaugumu paredzēts tērēt.
Paldies.
