Un īsi pirms Rīgas Brāļu kapu 100.gades svinīgajiem pasākumiem 15. oktobrī restaurācijas darbus pieņems Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Rīgas pieminekļu aģentūras pārstāvji un Rīgas domes vadība.
Noslēdzošās sienas Labās puses restaurācija tika veikta laika periodā no 2015.g. 5. maija līdz 2015.g. 10. oktobrim un šiem darbiem tika iztērēti EUR 32697, kas savākti 2014.g. 11. novembra akcijā sadarbībā ar LTV 1 no tautas un no sponsoru ziedojumiem. Par šiem līdzekļiem tika pabeigti restaurēto Strēlnieku bareljefu montāžas un nostiprināšanas darbi RBK sienā, restaurēti heraldiskie tēli Zemgale un Kurzeme, 10 apriņķu ģerboņi, kas simbolizē 250 novadus, uz leju vērstais zobens - Latvijas miermīlības un vienlaicīgi spēka un aizsardzības simbols, Strēlnieku bareljefi.
Mirdza Stirna, RBKLVMF valdes priekšsēdētaja saka: "Ar prieku un lepnumu mēs varam teikt, ka esam restaurējuši visu Noslēdzošo sienu. 28. oktobrī Fonds aicina un gaida visus Latvijas iedzīvotājus uz svinīgo Rīgas Brāļu kapu 100.gades atceres pasākumu. Ar godbijību, pateicību un cieņu sakām paldies visiem ziedotājiem, visiem, kas mūs atbalstījuši visdažādākajos veidos, Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībām. Īpašu paldies Fonds grib teikt mediju darbiniekiem – Latvijas Televīzijas komandai 33 cilvēku sastāvā, kas nu jau trīs gadus pēc kārtas palīdz TV akcijā Fondam savākt līdzekļus restaurācijai. Bez šo profesionāļu atbalsta un darba nebūtu iespējami simtgades svētki ar šādiem restaurācijas panākumiem."
RBKLVMF Fonda prezidents ģenerālis Juris Vectirāns saka: "Brāļu kapi ir visnozīmīgākais Latvijas memoriāls, kas izveidots godinot par valsts brīvību un neatkarību kritušo karavīru piemiņu. Kapos guldīti aptuveni 2000 varoņi, to skaitā ap 200 nezināmie. Brāļu kapu ansamblī harmoniski savienota arhitektūra, tēlniecība un ainava. Tas ir pirmais šāda veida ansamblis Eiropā. Rīgas Brāļu kapi ir mūsu latvju tautas vienotības, kopīga spēka, centienu, cerību un pārliecības simbols".
Izziņai:
1915.g. 15.oktobrī (pēc jaunā kalendāra 28.oktobrī) Ķeizarmežā, Doma un Pētera baznīcas kapos (tagadējos Meža kapos) tika guldīti trīs varoņi – pirmie kritušie latviešu strēlnieki, kuri atdeva savas dzīvības par Latviju kaujā pret vāciešiem Tīreļpurvā. Viņu apbedīšanas vieta kļuva par pamatu mūsu tautas Svētnīcai – Rīgas Brāļu kapiem. Pirmo 18 – 19 gadus jauno kritušo Latvijas aizstāvju vārdi: Jēkabs Voldemārs Timma, Andrejs Stūris, Jānis Gavenass.
1923. – 1936.g.memoriālā ainava, atbilstoši tēlnieka Kārļa Zāles iecerei izveidota par ainavisku, arhitektonisku un tēlniecības ansambli. Ansambļa arhitektoniskos darbus vadīja profesors akadēmiķis P. Feders. Brāļu kapa ansambļa iekārtošanā piedalījās arī arhitekts A. Birzenieks, tēlnieki M. Šmalcs, N. Maulics, P. Banders u.c.
Brāļu kapu memoriālais ansamblis iesvētīts Lāčplēša dienā – 1936.gada 11. novembrī.
Inga Jaunzeme – Grīnvalde
mārketinga komunikāciju konsultante
RBKLVM Fonds
