Likuma grozījumi paredz - ja parādnieks dzēsīs 50 procentus no kopējām
saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, privātpersonas
parādu saistību dzēšanas plāna termiņš samazināsies līdz pusgadam līdzšinējā
viena gada vietā.
"Komisijas deputāti šodien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz – ja
privātpersona parādu saistību dzēšanas laikā neatkarīgi no savas gribas nespēs
samaksāt 50 procentus no kopējām parādsaistībām, parādu dzēšanas termiņš
atkarībā no tā, cik parādnieks būs spējīgs maksāt pēc mantas izsoles, būs vai nu
viens gads, vai viens gads un seši mēneši, vai arī divi gadi. Pašlaik praksē
parādu dzēšanas termiņš atkarībā no parādnieka ienākumiem nereti pārsniedz trīs
gadus," norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.
Grozījumi paredz arī samazināt parādsaistību sliekšņus, lai privātpersonas
varētu iziet maksātnespējas procesu, no līdzšinējiem 7114 eiro uz pieciem
tūkstošiem eiro attiecībā uz parādiem, kas jau jāsamaksā, savukārt no
līdzšinējiem 14 228 eiro uz 10 tūkstošiem eiro attiecībā uz parādiem, kas
iestāsies gada laikā, skaidro J.Ozoliņš.
Tāpat šodienas sēdē deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas ieviesīs tā saukto
nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Tas nozīmē, ka,
pārdodot mantu, kas kalpojusi kā nodrošinājums, atlikušās parādnieka saistības
līdz ar izsoles akta apstiprināšanu tiks dzēstas. Šāda kārtība attieksies tikai
uz gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka
mājoklis. Likuma grozījumi arī paredz dzēst ne tikai parādnieka saistības, bet
arī ar to saistītos galvojumus.
Privātpersonas maksātnespējas laikā personai būs jāiemaksā depozīts
Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā kontā divu minimālo mēnešalgu
apmērā kā atlīdzība par darbu maksātnespējas administratoram. Depozīta iemaksas
kārtību noteiks Ministru kabinets. Pašlaik likums paredz, ka parādniekam ir
jāpierāda, ka viņam ir līdzekļi, lai samaksātu par administratora sniegtajiem
pakalpojumiem. Praksē nereti ir gadījumi, kad maksātnespējas procesa sākumā šī
nauda tiek uzrādīta, taču pēc pakalpojuma sniegšanas persona to nespēj samaksāt.
Attiecībā uz juridisko personu maksātnespējas procesu jaunajā regulējumā
paredzēts iekļaut pavisam jaunu nodaļu par valdes locekļu atbildību
maksātnespējas procesā. Uzņēmuma valdes locekļiem būs jāatbild par nodarītajiem
zaudējumiem parādniekam, ja administratoram netiks nodoti grāmatvedības
dokumenti vai tie būs tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par
parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms
maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Parādniekam turpmāk nekavējoties būs tiesai jāiesniedz juridiskās personas
maksātnespējas pieteikums, ja pastāvēs kāda no trīs likumā minētajām pazīmēm.
Proti, ja parādnieks nespēs ilgāk nekā divus mēnešus nokārtot savas
parādsaistības vai saskaņā ar likvidācijas sākuma finanšu pārskatu parādniekam
nepietiks aktīvu, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, vai arī,
ja parādnieks nespēs nokārtot tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu
plānā noteiktās saistības.
No likuma paredzēts izslēgt normu, kas juridiskās personas maksātnespējas
procesā ļautu pildīt pienākumus administratoram, kurš pirms tam jau strādājis
uzņēmuma TAP.
Likuma grozījumi papildina pašreizējo regulējumu ar jaunu normu, nosakot
parādniekam pienākumu pēc maksātnespējas administratora pieprasījuma
nekavējoties sniegt viņam visas ziņas par TAP pasākumu plāna izstrādi un
saskaņošanu, kā arī nodrošināt iespēju klātienē pārbaudīt parādnieka
saimniecisko darbību un dokumentus. Tāpat parādniekam būs jāapliecina, ka TAP
pasākumu plānā norādītā informācija ir patiesa un pievienotie dokumenti atbilst
oriģinālajiem.
Maksātnespējas administratoru profesionālā organizācija - Latvijas Sertificēto
maksātnespējas procesa administratoru asociācija - turpmāk varēs ne tikai
apmācīt administratoru pretendentus, sertificēt administratorus un organizēt to
profesionālās kvalifikācijas pilnveidi, anulēt administratoru sertifikātus, bet
arī apturēt administratoru sertifikātu darbību.
Tautsaimniecības komisijas deputāti šodien lēma, ka administratoru asociācijai
būs arī jāizstrādā un jāpieņem administratoru profesionālās ētikas kodekss, kas
būs saistošs visiem administratoriem.
Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.
Maksātnespējas likuma grozījumi trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.
Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja
Preses dienests s
