Augsti godātais prezidenta kungs, dāmas un kungi!
Tieši šodien aprit 10 gadi kopš Latvija tika uzņemta NATO. Latvijas dalība pasaules spēcīgākajā militārajā organizācijā ir lielākais ārpolitiskais sasniegums atjaunotās valsts pastāvēšanas vēsturē.
Mūsu ceļš uz NATO ir izcils piemērs tam, ka vissvarīgākos mērķus ir iespējams sasniegt tikai ar profesionālu, neatlaidīgu darbu un nedalītu sabiedrības atbalstu.
Es gribu atgādināt – šī mērķa sasniegšana nebija vienkārša. Laikā, kad izšķīrāmies par pievienošanos NATO, Latvijā vēl atradās Krievijas armija. Tāpat bija valstis, kas apšaubīja un iebilda pret Latvijas pievienošanos Aliansei. Šodien daudzi ir aizmirsuši tā brīža lielo ārpolitisko izaicinājumu.
Tomēr mēs nepieļāvām nevienu būtisku kļūdu. Savā apņēmībā saliedēti mēs sasniedzām Latvijas drošībai izšķirošo rezultātu.
Stāvot šeit, šodien, es vēlos izteikt vislielāko pateicību tā laika Latvijas politiķiem, amatpersonām, visiem, kuri, nevis šķēla, bet vienoja mūs ceļā uz kopīgo mērķi.
Paldies arī Latvijas sabiedrotajiem, kuri pirms 10 gadiem bija gatavi uzņemt mūsu valsti NATO, dalīties ar savu drošību par labu mūsu drošībai.
Īpašu pateicību vēlos izteikt arī Amerikas Savienotajām valstīm: Latvijas draugiem ASV Kongresā un Senātā, kā arī Amerikas prezidentiem, kuru sniegtais atbalsts bija ļoti nozīmīgs.
Notikumi Krimā daudziem sabiedrībā liek jautāt: cik droša ir Latvija? Cik saliedēta de facto ir NATO, un vai NATO līguma 5.pants darbojas?
Es gribu uzsvērt, mēs esam varenākajā kolektīvās drošības sistēmā, kāda jebkad pasaulē pastāvējusi. NATO īstenais spēks un varenība ir tajā, ka neviens pasaulē nav uzdrošinājies pārbaudīt, vai Ziemeļatlantijas līguma 5.pants darbojas, un cik efektīvi tas darbojas. Mums ir pamats justies drošībā.
Bet NATO nav organizācija, kas sagatavojusies tikai sekmīgi atvairīt uzbrukumu. NATO veic preventīvas militāras operācijas, lai nodrošinātu mieru tur, kur tas ir apdraudēts. Bosnija un Hercogovina, Albānija, Kosova un Afganistāna, ir valstis, kurās pēdējos 18 gadus NATO valstu bruņotie spēki aktīvi piedalījušies, lai palīdzētu to tautām cīņā par neatkarību un brīvību.
Šajās cīņās karojuši arī Latvijas karavīri. Latvijas bruņotie spēki ir NATO bruņoto spēku daļa. Ikviens Latvijas bruņoto spēku karavīrs ir NATO spēku karavīrs.
Tomēr drošība nav par velti. Drošība prasa upurus. Arī Latvijai.
Šodien īpaši gribu godināt mūsu karavīru piemiņu, kuri krituši NATO un sabiedroto kaujās: Edgars Ozoliņš, Andrejs Merkuševs, Voldemārs Anševics, Dāvis Baltābols, Vitālijs Vasiļjevs, Gints Bleija, Olafs Baumanis. (pauze)
Atcerēsimies, ka neviena alianse, neviens draugs vai sabiedrotais neaizstās mūsu pašu gribu un vēlmi ar ieročiem rokās cīnīties par neatkarīgu Latviju, to aizstāvēt un atdot par to dzīvību.
Runājot vēsturiskās līdzībās, kad Latvijas valsts armija 1919. gada 11.novembrī Rīgā guva uzvaru pār Bermonta karaspēku, neatsveramu ieguldījumu sniedza arī sabiedroto karaspēks ar angļu un franču karakuģiem. Tomēr šim atbalstam nebūtu nekādas nozīmes, ja Latvijas tauta nebūtu gatava cīnīties par savu valsti.
Latvija ir tik stipra, cik stipra ir Latvijas iedzīvotāju griba Latviju aizstāvēt.
Gods kalpot Latvijai!
