Kohēzijas politikas ietvaros, salīdzinot ar iepriekšējiem (2004.-2006. gada un 2007.-2013. gada) plānošanas dokumentiem, ir panākts progress, jo pašvaldībām pieejamo aktivitāšu skaits ir pieaudzis. Piemēram, 30 pašvaldībām no 119, tai skaitā Latgales reģionam ir sagaidāma Latvijas Pašvaldību savienības 22.kongresā atbalstītā kvotu principa nodrošināšana, kas dos iespēju ES budžeta naudu izmantot arī vietējo iedzīvotāju prioritāšu īstenošanai. Kopīgās lauksaimniecības politikas un Kopīgās zivsaimniecības politikas ietvaros ir pozitīvi jāvērtē nelielā, bet būtiskā atbalsta 110 novadiem saglabāšana arī nākamajā periodā.
Partnerības līguma saskaņošana tuvojas noslēgumam, un lielas izmaiņas tajā vairs nav gaidāmas. Tāpēc ir svarīgi ne vien priecāties par atsevišķiem sasniegumiem līguma sagatavošanā, bet savlaicīgi novērtēt arī tā negatīvās sekas un domāt par šo seku novēršanu.
Galvenie trūkumi šajā dokumentā ir, ka netiek īstenota Nacionālā attīstības plāna pamatnostādne - panākt ekonomikas izrāvienu. Tikai niecīga daļa no Partnerības līgumā atbalstītajām aktivitātēm veicinās ekonomikas attīstību, diemžēl lielākā daļa atbilst citu ES valstu vai birokratizācijas interesēm. Jāatzīmē, ka 89 pašvaldības nav saņēmušas skaidru atbalstu to attīstībai Kohēzijas politikas ietvaros, tādējādi rodas pamatotas bažas, ka ES budžeta izlietojums nemazinās, bet gan veicinās tālāku Latvijas konkrētu teritoriju depopulāciju un reģionālo atšķirību palielināšanos.
LPS vecākais padomnieks M. Pūķis uzsver, ka "šo trūkumu novēršanai nepieciešama izpratne, ka valstij prioritāri jāvadās no nacionālajām, nevis citu ES dalībvalstu interesēm, kā arī nepieciešama izpratne, ka stipras Latvijas pamatā ir stipras pašvaldības."
Šī iemesla dēļ Latvijas Pašvaldību savienība aicina jaunveidojamo valdību un politiskās partijas, kas piedalīsies nākamā gada Saeimas vēlēšanās apņemties īsā termiņā izstrādāt konkrētu un precīzu valsts programmu 2014. līdz 2020. gadam, kurā jānodrošina tās nacionālās prioritātes, kas nav iekļautas ES uzdevumu sarakstā, un tādejādi nav iekļautas Partnerības līgumā, tai skaitā nodrošinot pašvaldību iesaisti nacionālo prioritāšu īstenošanā ar kvotām katrai pašvaldībai. LPS aicina ik gadu palielināt pašvaldību daļu kopējos valsts budžeta ieņēmumos, līdz tā sasniegs 25%, radot iespēju pašvaldībām īstenot tās vietējās investīciju un uzņēmējdarbības atbalsta prioritātes, kas nav iekļautas ES vai valsts uzdevumu sarakstā.
5.decembrī notiek nākamā 2014. – 2020. gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda Pagaidu uzraudzības komitejas sēde. Tajā piedalīsies valsts institūciju, nozaru ministriju, pašvaldību, plānošanas reģionu, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju deleģētie pārstāvji. Sēdes darba kārtībā ir iekļauti jautājumi par ES fondu 2014. – 2020. gada perioda plānošanas dokumentu sagatavošanu, kā arī nozaru ministriju prezentācijas par ātrāk uzsākamajām jaunā plānošanas perioda aktivitātēm.
Sīkākai informācijai: LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis (maris@lps.lv; 29197602); LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere (sanita.skiltere@lps.lv; 26313528)
Informāciju sagatavoja:
Ilze Mutjanko,
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS)
padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
mob.: 29377691
ilze.mutjanko@lps.lv
