DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. septembrī, 2012
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

LIKTA: Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai ir jābūt Nacionālā attīstības plāna prioritāšu vidū

Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) iesniegusi priekšlikumus Nacionālās attīstības plānam (NAP). LIKTA norāda – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir viens no tautsaimniecības konkurētspējas un nacionālās ekonomikas izaugsmes stūrakmeņiem, tādēļ Nacionālā attīstības plāna mērķiem un to sasniegšanai izvirzītajiem uzdevumiem ir jāatbalsta Digitālās Programmas Eiropai prioritātes, kas atspoguļotas arī LIKTA izstrādātajā Latvijas IKT nozares prioritāšu hartā.

"Straujā tehnoloģiju attīstība visā pasaulē nosaka to, ka valsts ilgtermiņa izaugsme viennozīmīgi nevar notikt bez informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstības un plašas izmantošanas. Citiem vārdiem - IKT ir svarīga daļa no valsts nākotnes stratēģijas. Tādēļ esam sagatavojuši Nacionālās attīstības plānam vairākus priekšlikumus, kas ir pamata nosacījumi, lai attīstītu un efektivizētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vidi Latvijā, un kuru realizēšana ir būtiska Latvijas izaugsmei, labklājībai un konkurētspējai," uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa

Dinamiskā tirgū, kurā pieaug tehnoloģiju nozīme, viens no svarīgākajiem nosacījumiem uzņēmumu produktivitātei un konkurētspējai ir kompetenti darbinieki, kuri pārzina tehnoloģijas, iekārtas un saimnieciskos procesus. LIKTA norāda, ka NAP pašreizējā redakcijā paredzētais pieaugušo izglītības definējums nav tiešā veidā saistīts ar uzņēmumu konkurētspēju. Tādēļ LIKTA aicina paredzēt atbalstu darbinieku apmācībām uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai, palielinot apmācībās iesaistīto darbinieku skaitu par 20% periodā no 2014. līdz 2020.gadam. Jau šobrīd Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējums 2007.-2013. plānošanas periodā ir nodrošinājis iespēju daudzu simtu uzņēmumu darbiniekiem uzlabot kompetences projektu vadības un jaunāko tehnoloģiju jomās. Tas savukārt ir devis iespēju daudziem uzņēmumiem atgriezties pie pirmskrīzes apjomiem un veiksmīgi turpināt savu attīstību, kā arī uzlabot eksportējamo produktu un pakalpojumu apjomu un kvalitāti. Atbalsts darbinieku apmācībām no valsts puses ir veids kā veicināt uzņēmumu investīcijas cilvēkresursos un palielināt kvalificētu darbaspēka pieejamību ražojošās un pakalpojumu nozarēs ar augstu eksporta potenciālu.

Domājot par uzņēmumu konkurētspēju, ir būtiski samazināt administratīvo slogu un izmaksas uzņēmumiem. Tādēļ ir svarīgi uzlabot uzņēmējdarbības vidi un izmantot e-vides iespējas, piemēram, ieviešot elektronisku dokumentu apriti, paplašinot elektronisko iepirkumu sistēmas izmantošanas iespējas u.tml. LIKTA rosina NAP uzdevumos iekļaut 90% "bezpapīra" dokumentu apriti gan valsts iestāžu, gan valsts un iedzīvotāju starpā. "Bezpapīra" jeb elektroniska dokumentu apmaiņa ļauj organizācijām un uzņēmumiem panākt būtisku cilvēkresursu, finanšu, laika un citu resursu ietaupījumu un automatizēt aktivitātes ar zemu pievienoto vērtību, piemēram, grāmatvedības attaisnojuma dokumentu un personāla dokumentu aprites procesu optimizācija. Savukārt e-iepirkumu sistēmas attīstība ne tikai atvieglos uzņēmumu piedalīšanos iepirkumu procedūrās, bet samazinās korupcijas riskus valsts un pašvaldību iestādes, vienlaikus paplašinot iepirkumu procesa pārskatāmību un caurspīdīgumu. Tāpat LIKTA rosina turpināt valsts nozīmes informācijas sistēmu un reģistru attīstību ar mērķi nodrošināt priekšnosacījumus efektīvas e-pārvaldes un e-pakalpojumu attīstībai, kā arī to pieejamības paplašināšanai  fiziskām un juridiskām personām. 

Nacionālajā attīstības plānā ir nepieciešams skaidri iezīmēt nepieciešamību palielināt atbalstu izglītībai informācijas tehnoloģiju jomā. IT prasmes kļūst arvien kritiskākas visās jomās − ES pētījumi rāda, ka 2015.gadā 90% visu darbavietu ikvienā nozarē pieprasīs tehniskās iemaņas, tai skaitā e-prasmes, kas nozīmē arī pieprasījumu pēc IT jomu pārzinošiem speciālistiem. Vienlaikus ES prognozes liecina − IT profesionāļu trūkums Eiropā tikai pieaugs un 2015.gadā var sasniegt līdz pat 700 000 speciālistu. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) dati liecina, ka Latvijā IKT jomā ir viskonkurētspējīgākais darba spēks Eiropā. Bet, neraugoties uz to, ka ik gadu mūsu valstī augstāko izglītību iegūst vairāk nekā 1000 augsti kvalificētu IT speciālistu, jau šobrīd Latvijā ir vērojams IT speciālistu deficīts. Tādēļ ir būtiski nodrošināt papildu studiju vietas informācijas tehnoloģiju jomā, motivējot jauniešus izvēlēties šo specialitāti.   

Lai sabiedrība spētu izmantot e-vides infrastruktūru un tās nodrošinātās priekšrocības, tai jāprot tās lietot. Tādēļ NAP jāparedz visas sabiedrības datorprasmju jeb e-prasmju attīstīšana un pilnveide. Veicinot iedzīvotāju IKT prasmju līmeni, tiek stimulēta sociālā integrācija, personīgā attīstība un izglītošanās, ekonomikas priekšrocības darba tirgū, paplašinātas darba un informācijas meklēšanas iespējas, kā arī sekmēta uzņēmējdarbības izaugsme un konkurētspēja.

Digitālās tehnoloģijas var veicināt ne tikai ekonomisko izaugsmi, bet arī nacionālās pašapziņas palielināšanos, kultūras attīstību un Latvijas kultūras mantojuma apzināšanu un popularizēšanu gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, kā arī kultūras mantojuma izmantošanu izglītībā un izpētē. Attīstoties tehnoloģijām, LIKTA ierosina Nacionālajā attīstības plānā paredzēt kultūras un vēsturiskā mantojuma digitalizācijas nodrošināšanu, kas padara to nepastarpināti un ilgtermiņā pieejamu ikvienam interesentam, neatkarīgi no viņa atrašanā vietas un sociālekonomiskā stāvokļa.

Eiropas Komisijas pieņemtā "Digitālā Programma Eiropai" ir daļa no stratēģijas "Eiropa 2020", kas nosaka IKT prioritāro lomu Eiropas mērķu īstenošanā līdz 2020. gadam. LIKTA izstrādātā IKT nozares prioritāšu harta iezīmē sešus prioritāros virzienus Latvijai, kuros nepieciešams strādāt turpmākos 5 gadus un kurus asociācijas vērtējumā ir būtiski iekļaut Nacionālajā attīstības plānā: informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā izglītoti un ar e-vides infrastruktūru aprīkoti iedzīvotāji, moderna e-pārvalde, uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām balstīta konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, aktīva labklājība un ērti pieejams kultūras mantojums. Atbalstu LIKTA hartai izteikušas jau vairāk nekā 20 Latvijas NVO un darba devēju organizācijas, vadošās augstskolas, nozares uzņēmumi un valsts iestādes, to skaitā Ekonomikas un Satiksmes ministrijas.

Par LIKTA

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) – profesionāla nevalstiska organizācija, kas izveidota 1998. gadā un aptver visu Latvijas IKT nozari − elektroniku, datoru aparatūru un programmatūru, telekomunikācijas un pakalpojumu sniedzējus. LIKTA mērķi ir veicināt informācijas sabiedrības izveidi un nozares attīstību Latvijā. LIKTA apvieno vairāk nekā 200 biedrus − nozares organizācijas, kā arī individuālos biedrus un asociācijas. Plašāka informācija: www.likta.lv.

Papildu informācijai:
LIKTA birojs, tel. 67311821, e-pasts: office@likta.lv

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI